|
|
|
Marts 16., 2007
15:17
par bērniem - jocīgi sanāk - es to visu uztveru vienkārši.
Neiespringstu uz lietām, kuras saucas - "daktere neļāva" vai "grāmatā tā rakstīts". Laikam jau tāpēc, ka bērnam 3 mēnešos bija zobi, kas pat dakterei likās nereāli!! Un arī tas, ka viņš sāka sēdēt ātri, turēt galvu otrajā nedēļā un daudzas citas lietas, kuras citi dara manāmi vēlāk.
Man liekas, ka mans bērns pats zina, ko viņam vajaga un man tad nu ir jāuzmin. Var jau mani nosaukt par sliktu, bet viņam atļauju visu, kas vien neapdraud viņa veselību un dzīvību. Viņš ir gājis un kritis, viņš ir kritis ārā no ratiem, viņš ir kritis no gultas ārā un viss tikai tāpēc, ka uzskatu, ka viņš nav vates gabals, bet gan cilvēciņš, kurš mācās no savām kļūdām un vēro mūs. Es viņam uzticos un zinu, ka viņš ir pietiekami gudrs.
Es gribu, lai viņš saprot, kāpēc mamma vai tētis kaut ko neļauj, vai liek darīt kaut ko - sakarību ierauga.
Neesmu izlasījusi nevienu grāmatu par bērnu audzināšanu, neesmu prasījusi padomus, kurus ņemtu vērā. Tāpēc mamma ir mamma, ka viņai ir jānojauš, ko grib un domā bērns. Es gribu viņu saprast, nevis izdot viņam pavēles, kuras jāpilda.
|
Comments:
Mana māsa dara tieši tāpat.
Un manuprāt tas ir ļoti pareizi.
Kaut gan godīgi sakot, es reizēm būtu bijusi gatava spilvenus uz visiem stūriem salikt ;))
Jaa, ir reizes, kad vinjam kaajaas vate un vinjsh kriit visur peec kaartas un tad man arii baile parauj, un tomeer - lai tachu maacaas izjust liidzsvaru.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}