Jā, jā...zinu :(
Bet es jau arī varu parunāt par daudz ko - no sērijas - kņigu ņečital. no mņeņije imeju.
Gudri jau visi var spriedelēt - un domāt - pēc sava parauga, bet man neviens neprasīja, ko es par to domāju. Un neviens nezina, ka es jau 6.30 dzinu viņu mājās, lai nenīkst, ka no tā nav nekādas jēgas. Ka, lai brauc un izdara svarīgākas lietas, kuras man tajā brīdī tādas likās.
Es zināju, ka ja mazais iekšā ir, tad ārā būs un pašās dzemdībās (kad viņš lien ārā) es negribēju, ka viņš piedalās. Tā ka - tik cik viņš varēja būt līdzās, tik arī bija. Un neizsakāmi liels paldies viņam par to.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav jau arī viegli tiem vīriešiem tajās dzemdībās. Atceros, es bīju nostaipījies līks... :D
Bet tevi, cik noprotu izmocīja, un tikai tad nolēma griezt.. :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur bija tā, ka sāka stimulēt pie 2 cm atvēruma, pēc pirmā gēla vēl atvērās 1.5 cm un viss. Pēc otrā gēla - nekas, pēc trešā nekas. Nepārtraukti mēra sirdstoņus, pagulēt nevari, esi piekusis, nobesījies par to, ka nekas nenotiek, satraucies par sīci. Un sajūta, ka nekas nenotiek, ka viss tiek marinēts kacina.
No vakarā 17tiem līdz nākamās dienas 10tiem "stimulēja" un tikai tad aizrāva uz ķeizaru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mnjā... Dies kas nav...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Da fiziski nebija tik traki, cik morāli, tur jau tas s****ds.

(Reply to this) (Parent)