Kad laukos no meža dzirdu dzinēju bļaušanu un pēc tam šavienus, ļoti neomulīgi paliek. Zinu jau, ka it kā tā medīšana nekas slikts un medī tos, kas ir pietiekamā daudzumā utt. Bet, kad iedomājos to dzīvnieku, kuru no visām pusēm saūjina pa šavienam, ielenc, ka viņam nav kur sprukt, ka viņš nav spējīgs nekādā veidā pretoties - žēl, sasodīts.

(Reply to this)