|
Aprīlis 21., 2004
Comments:
ja pieļauju, ka mani sāpina otrreiz, tad tā jau ir mana vaina es zinu, kā tas ir un zuda ticība šim cilvēkam un to neatgriezt un nevajag arī
Pilnīgi pareizi, bet ir vēl viens aspekts - cilvēka pašlepnums..mans tika iedragāts..
pašlepnums un pašvērtība manējie līdz ar manipulācijām tika iedzīti zemē un uzbūvēt no jauna ir ļoti grūti bet man vēl joprojām vajag, lai šis cilvēks man atvainojas tā patiesi, tā no sirds
Manu lepnumu nesalauza, lai gan iedragāja un man nevajaga lai atvainojas, man vajadzēja, lai vinš saprot, ko nozīmē mani zaudēt un ilgoties, viņš saprata, un viss. Tagad patiesi ir viss....
nav tā, ka es būtu atriebusies, nē, es neatriebos, es tikai ātrādīju savu sāpju spoguļattēlu. Nu tas ir darīts, nu var pagriezties un iet prom....un nevajaga apelēt pie manām jūtām vai turēt aiz svārku malas...nelīdzēs...
bet vai nav tā, ka mēs to saprot tikai tad, kad ir iepazīts pretstats?
Nezinu..patiesi nezinu... |
|
|
Sviesta Ciba |