Nezinu, sāku ticēt, ka viņš nav romāna varonis....mēs esam pārāk dažādi ar pārāk atšķirīgiem uzskatiem..
Un ja cilvēks vienreiz mani tā sāpināja kā viņš, tad es darīšu visu iespējamo, lai otreiz nekas tāds nenotiktu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad iemīlas, dažādajiem uzskatiem un atšķirīgumam nav nekāda nozīmes. Nez kāpēc tas vienmēr ir aktuāli pēc tam. Kaut tās rozā brilles ļautu redzēt tās atšķirības jau no sākuma...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) Es jau no sākuma zināju, ka esam pārāk atšķirīgi, bet cerēju, ka varēsim sarast viens ar otru, - varējām - bet lai kā grožotu mustangu, būs brīži, kad viņš izrausies...

(Reply to this) (Parent)

ja pieļauju, ka mani sāpina otrreiz, tad tā jau ir mana vaina
es zinu, kā tas ir
un zuda ticība šim cilvēkam
un to neatgriezt
un nevajag arī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnīgi pareizi, bet ir vēl viens aspekts - cilvēka pašlepnums..mans tika iedragāts..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pašlepnums un pašvērtība
manējie līdz ar manipulācijām tika iedzīti zemē
un uzbūvēt no jauna ir ļoti grūti
bet man vēl joprojām vajag, lai šis cilvēks man atvainojas tā patiesi, tā no sirds

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manu lepnumu nesalauza, lai gan iedragāja un man nevajaga lai atvainojas, man vajadzēja, lai vinš saprot, ko nozīmē mani zaudēt un ilgoties, viņš saprata, un viss. Tagad patiesi ir viss....

(Reply to this) (Parent)

nav tā, ka es būtu atriebusies, nē, es neatriebos, es tikai ātrādīju savu sāpju spoguļattēlu. Nu tas ir darīts, nu var pagriezties un iet prom....un nevajaga apelēt pie manām jūtām vai turēt aiz svārku malas...nelīdzēs...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai nav tā, ka mēs to saprot tikai tad, kad ir iepazīts pretstats?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu..patiesi nezinu...

(Reply to this) (Parent)