Migla....

Migla man patīk agros vasaru rītos - laukos. Kad no vienām mājām līdz otrām ir kādi pāris kilometri un starp mājām ir rudzu un miežu lauki.

Visvairāk man patika rudzu lauki - es tur gāju spēlēt paslēpes - zinu, ka nedrīkst izbradāt - bet es uzmanīgi - gāju, gāju pa lauku, līdz migla noslēpa visu - gan virzienu uz kurieni eju, gan no kurienes nāku - apkārt ir tikai rudzi, rudzpuķes, migla, un vēsa rasa. Un austoša saule. Noguļos rudzos un skatos debesīs - redzu rudzu galus, dzirdu putnu treļļus un vēju šalkoņu rudzos. Patīkama apziņa, ka neviens un nekas netraucē. Arī tagad tā gribētos, bet kopā ar mīļumu. Apgulties rudzos un skatīties debesīs. Klusēt. Just viņu līdzās. Pārnākt mājās un iemalkot karstu tēju...ar svaigi ceptām plātsmaizēm. Vai pienu ar rupjmaizi un kaņepju sviestu. Pēcāk gulēt verandā - ar skatu uz dārzu un lasīt grāmatu... vienkārši baudīt .....