|
|
|
Oktobris 29., 2004
08:07
Vakar bija grūti. Pēcpusdienas vēlme paraudāt pārauga nepieciešamībā izraudāties no sirds. Šādu tādu apstākļu dēļ, vakar vakarā man tas lieliski izdevās.
Nezināju, ka atkal var tā sāpēt. Nonācu pie gudras atziņas, ka raudāšana ir dvēselesa asiņošana. Pa vidu visam pat padomāju....
Līdz ar to šorīt esmu izteikti "daiļa" - sapampušas acis, saraudāti vaigi /mana jūtīgā āda!!!!!!/
Un tā, pa cik, te viena gudra būtne jau izteicās, ka katrs ir savas laimes kalējs, tad ķeršos pie savas laimes kalšanas un nevaru solīt, ka kāds nedabūs pa saviem pretīgajiem pirksteļiem ar karstu veseri!!!!
|
10:18
Viss jāuztver vienkārši :)
Tā vieglāk dzīvot ;)
Un jābauda tas, kas ir :)
Un jāignorē tas, kas nepatīk ;)
|
12:42
Es varu daudz un varu nemaz un necik :)
Es gribu daudz un negribu maz ;)
Bet ir lietas, kas ir atkarīgas tikai no Tevis ;)
Šodien es Tevi ļoti mīlu. Bet tas ir šodien.
|
13:48
Poll #4610 Pasaki man, kas Tev uz sirds
Open to: All, results viewable to: AllNus, kas uz sirds?
|
14:48
Es esmu laba :)
Savam sisadminam uztaisīju tēju :)
Nu, cik no jums vēl to piekopj?
|
15:12 - Nu ir smiekligi ;)
Lauki, pēcpusdiena. Darīt nav ko. vecenīte saka:
- Vecais, a vecais, davai jaunību atceramies!
- A kā tas ir?
- A uzaicini mani it kā uz randiņu!
- Nu labi. Nāc šodien, vecā, septiņos pie upes.
- Nu labi. Atnākšu.
Vecais uzpošas, paņem balalaiku, iet pie upes un gaida.
Pulkstens septiņi - vecās nav, astoņi - nav. Deviņos arī nav. Atnāk mājās vecais - nosalis, nikns, a vecā uz krāsns guļ!
- Vecā, TU KO?
- A mani it kā mamma nepalaida!
|
15:22
"aiziešu mājās (kur Barbija pašlaik mēģina izšmorēt kāpostus..) pieēdīšos un saritināšos Vīriec azotē zem segas...
un drusku pasnauduļošu, drusku paskatīšos TV...."
© ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) laukuroze
Lūk, tas ir tas, pēc kā es ilgojos. Vai tā ir idille?
Bet es sēdēšu mājās, lasīšu finansu grāmatvedīb un skumšu, domājot, ko dara mans minka un ka rīt es viņu satikšu...un samīļošu. Dikti dikti.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |