Reizēm, lai justos labi ir vajadzīgs pavisam maz. Pavisam nedaudz. Mīļotā cilvēka smaids, glāsts un maigums ;)
Draugu labsajūta.

Lielu prieku man rada draugu prieks. Nē, es neparazitēju uz draugiem - es tikai priecājos viņiem līdzi. Bet cenšos neskumt kopā ar viņiem - bet gan uzmundrināt.

Ja vien es varētu, es skumjas izskaustu no pasaules.

Man prieku rada nieki un sīkumi, - kas it kā ikdienā nav saskatāmi, ja neievēro. Smaidīga konduktore, laipns šoferis, atsaucīgi cilvēki, kareivji pie Brīvības pieminekļa, pīļuki parkā, vārna uz zara aiz loga. Sīkumi. Tādēļ arī sīkās riebeklības spēj man sabojāt prieku, un tomēr, pēc brīža es ieraugu kādu jancīgu kaķi, par kuru nevar pasmaidīt vai baložus, kas plunčājas peļķē...

Daudz tādu sīkumu, kas veido manu prieku. Un es gribētu iedot to Jums - katram pa bišķim - kā sākuma kapitālu :)
Tālāk, mīļie, prieku radiet paši :)
Bet ko es tur Jums to stāstu - Jūs paši to labi mākat ;)