Friends

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Pirmo reizi mūžā iepakoju "šoziem laikam nevilkšu" drēbes vakuuma maisā. Vaaaaauuuuu! Kaifīgs process, kaifīgs rezultāts. Gribu vēl!
* * *
Man atkal der kleita, kuru biju nopirkusi uz savu 30. dzimšanas dienu! Koši sarkana kā komunistu karogs, ar mežģīnēm un rozītēm. Nopirku to pāris mēnešus iepriekš un tā arī nekur neuzvilku, jo uz 30. dzimšanas dienu jau biju ar Lauvu un divatā mums tur lāga nebija vietas.
Man gan, protams, ir visas iespējas tagad papriecāties par sevi spoguļa priekšā un uz 43. dzimšanas dienu - deja vu! - diemžēl konstatēt, ka nu nē, laikam atkal vajadzēs vilkt ko citu.
* * *
Ko Instagram Tev nestāsta
Beidzot noskaidroju, kas smird rezerves guļamistabā. Ne stipri, bet specifiski.
Supercentīgais un jaudīgais robots aizstūmis kaķa bļodu dziļi stūrī. Pilnu bļodu. Droši vien pirms nedēļas vai divām.
Nu vismaz labi, ka tā nebija kāda nosprāgusi pele.
* * *
Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas...
Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo!
Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami.
Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.
* * *
Neatceros, kad pēdējo reizi tāds iekšējais miers bijis.
Vakar organizējām mini pasēdēšanu pie mums. Nekas liels, vakariņas & Cards against humanity. Noriskēju un ielūdzu arī kursa biedreni, kura ļoti labi iederējās mūsu kompānijā ^^

Bet lielākais laikam būs par to, ka sev ļauju absolūti visu, ko sagribās un nepārmetu par to, ka mainīju domas vai neesmu izdarījusi visu, ko biju ieplānojusi dienai.
Gribās ģenerāltīrīšanu - ok. Apnika pēc 2h - ok. Labāk izrevidēt skapi - ok. Apnika - ok, atlikušo sametam plauktā. Gribās power nap - ok. Pazuda vēlme ko kārtot - ok. Gribās zeķes pabeigt adīt - ok. Pēc 10 min apnika - ok. Atlikušo vakaru spēlēt spēlītes telefonā - ok :)

...
Rakstīt gada pārskatu slinkums, bet lielākais notikums toč būs mans vīrietis. Kaut vai mana aizvakardienas mini panikas/greizsirdības lēkme.
Lepnums par sevi, ka tā vietā, lai overthink all the shit, aizgāju uz sporta zāli nolaist tvaiku un tikai tad runāju ar savējo. Bet tāpat mierīgi mani uzklausīja, izrunājām, kas man uz sirds, un atradām risinājumu.
Prātā pavīdēja flashabacks no iepriekšējām attiecībām, kur kkas tāds tika izsmiets vai vnk netika ņemts vērā, vai tā reize, kad sāka kliegt uz mani, ka blakus istabā esošie ciemiņi varēja dzirdēt...nav brīnums, ka tagadējo attiecību sākumā bija full blown panikas lēkmes sākot runāt par pašsaprotamām robežām vai vnk vēlmēm.

* * *
Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?

Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota

* * *
kādu diagnostu?
Grasāmies ar vienu čali noslēgt derības, kurš līdz Jāņiem dabūs labāku fizisko formu, bet esam stipri atšķirīgi. Man ir liekais svars un kusls ķermenis, viņš arī gribētu kādus 10 kg speķīša nomest (pārējais ir lieli uzkačāti muskuļi). Katram ir savs ideālais sasniedzamais svars, kuru nu kurš pats uzskata par ideālu.
Kā mums saprast to, kuram būs lielāki sasniegumi, ja izejas līmenis un vajadzības ir tik dažādas? Kā saprast progresa līmeni attiecībā vienam pret otru?
* * *
Vakar sarunas aizgāja par nākotni. Jau bijām runājuši, ka būtu forši māja piepilsētā. Bet vakar manējais bija uzgājis sludināju par fermu gabalu no pilsētas un pārsteidzu sevi ar to, cik ļoti uzrunāja. Cik ļoti redzu sevi nākotnē ņemoties pa dārzu un vistām, kazām un ko vēl ne. Gadus atpakaļ pat neapsvērtu ko tādu.
Vēl ļoti tālu no šī sapņa piepildīšanas, bet damn!
* * *
Sīkums, bet lepojos ar sevi - atcerējos, ka pierakstījos pie ārsta uz nākošo gadu, bet nevarēju atrast, uz kādu datumu. Piezīmēs nav, telefona kalendārā nav, plānotāja sadaļā "2025" arī nav. Un tad es paskatījos telefona zvanu vēsturē, kurā dienā zvanīju konkrētajam numuram, un pārbaudīju plānotāju attiecīgajā dienā. Un tur skaidri un gaiši rakstīts "Piezvanīt X". Un apakšā ar zīmuli pierakstīts laiks janvārī. Bingo!
* * *
Nevaru tikt vaļā no sajūtas, ka esmu kkādā čaulā, ka līdz šim neesmu tā īsti dzīvojusi, bet vnk peldējusi pa straumi.
Teju katru dienu iekšējais dialogs kkas no sērijas - Es tiešām tā domāju/jūtu? Tā esmu es vai arī gadiem ilgi perfekcionētā persona/maska?
Bet pie tās "personas" arī dažkārt grūti tikt klāt. Zinu, ka viņa parasti darīja tā vai šitā un cenšos atkārtot, bet bieži nevaru/negribu.

Kkādā sesijā iepriekšējā terapeite lika man personalizēt aizvainojumu laikam un runāt ar to kā atsevišķu objektu. Moš sākt izturēties pret "veco es" tāpat? Zinu toč ka vairs neesmu tā, kas biju iepriekš...nevaru gan aptvert to "jauno es".

* * *