Friends

Braucu mājās no darbiņa, nolemju izkāpt pāris pieturas pirms mājām, drusku pastaigāties, durvis atveras un aiz tām stāv... Lauva. Kurš ir nupat beidzis klaiņot ar citiem zvēriem un tagad dodas mājās.
Dikti sapriecājos. Mums ir lemts būt kopā, par to nav nekādu šaubu!

Mazās darbības turpina atmaksāties. Un meitēns joprojām katru reizi pārsteigts, ka, piem., sašķirojot drēbju maisu, kas mēnešiem skapī stāvējis, mentālais slogs samazinās... Protams, turpinu ignorēt pārējos maisus un kastes, kas tajā pašā skapī xD One thing at the time. Pagaidām vienīgais izdzīvojušais commitment is BeReal, atkal jau pāri gadam streak.

Izskatās, ka mazākais skorpions būs dzīvotājs. Arvien aktīvāk staigā apkārt un šoreiz momentāli uzklupa tārpam. Lielais zirneklis arī nomierināja. Nav ne jausmas, kā iepriekšējie īpašnieki par viņu rūpējās, bet prieks, ka saprata, ka labāk pārdot. Vakar nomainīja ādu(?)...Kā, pie velna, labāk tulkot latviski Tarantula molted?

Drama loves me: pat tad, kad aizgāju nobalsot, nokļuvu skandāla epicentrā: iecirkņa vadītāja brēca uz plikpauri ādas jakā. Aizdomīgais subjekts nupat bija izvilkts no iestādes pagraba un tikpat paaugstinātos toņos un ar stipru, zīmīgu akcentu aizstāvēja savas tiesības uz Krimu paskatīties, kur viņš balsos.
Es aiz šausmām automātiski, ar muguras smadzenēm, savilku saviem favorītiem plusus. Mīnusus gan kārtīgi aizkrāsoju. Nekas, gan jau arī tā derēs.
Bet brīžiem man liekas, ka man virs galvas ir iekarināts pašai savs mākonis. Kā Olafam no Frozen vai Travis solistam.
// pieļauju, ka incidentam pat nebija politisks raksturs; visticamāk, vīreli interesēja bez uzraudzības atstāti maki, telefoni vai jelkādas citas vērtslietas. Tā mums te Ķ-ragā dzīvojas