1) ar vientulību man ir tieši tāpat. un man nav vecāku tajā dzīvoklī. man tur nav neviena, tikai veļasmašīnas rūkoņa vai mūzikas skaņas. thanks Good, šovakar man būs mincis.

2)nākamo nedēļu izturēsim, kā maz neliekas, jo tā tiešām ir sīkums salīdzinājumā ar 1. kursu. es laižu garām to nedēļu, atceries tač ko runājām. par to vieglumu. Domā par brīvo nedēļu, nobīdot Sprūdu otrajā plānā.

3) no atsvešinātības sajūtas nevar aizmukt. jo cik gan vienu un to pašu var teikt - ilgojos. tas pamazām apnīk. turklāt mācās bonusā visam virsū tās domas, kas liek sirdij sažņaugties. un gribot negribot mēs sāpinamies pat tad, ja viss ir vislabākajā kārtībā. Domāju, ka mīlestība tāpat vien nepazūd. Tā atsvešināšanās ir Tavās domās. mazliet iespringstiet, vai gluži otrādāk - palaidiet viens otru ļoti vaļīgāk. un tad, kad būs atkalredzēšanās prieks, tad viss pats sakārtosies pa plauktiņiem. es ticu, ka attālums nav pietiekams šķērslis, ja ir abpusējas jūtas. ja kāds mīl daudz vairāk, bet otrs tik pat kā nemaz, tad ir citādāk. tad iestājas variants, kas bija man ar LV-IRL "mīlestību".. un tas vis sizskatās daudz citādāk, nekā ir Tev.

snīpi gaisā, neesi Tu vientuļa. ir cilvēki malu malās, kas domā un ilgojas pēc Tevis*

Es zinu, mīļā, ka neesmu vientuļa, tā ir tikai ilūzija, kas ir iezagusies manās sajūtās, tas arī viss.

Mīlestība nekur nepazūd, sāpīte jau ir par to, ka "nav godīgi, velns ar ārā, ka mēs esam šķirti, jo mēs taču nupat tikai atradām viens otru".. atsvešinātība arī šajā gadījumā ir tikai ilūzija, kas ir iezagusies domās, patiesībā atsvešinātības sajūtu, iespējams, rada tas, ka mēs, nebūdami viens otram blakus, gūstam atšķirīgu pieredzi, saskaramies ar atšķirīgiem cilvēkiem un vidi. Pārējam jau nav nekādas nozīmes. Tā kā viss būs labi, no matter what! :)

Paldies Tev!