man tā likās visus trīs vidusskolas gadus. bet tagad tas vairs tiešām nelieks tik briesmīgi, pat forši, jo ir darītas tādas muļķības, kas normālā skolā nebūtu pieļautas, un vēl tā pārākuma sajūta pār citiem kropļiem, kas tur mācās, ir nākusi tikai par labu. (te tikai jāuzmanās ar krišanu lejā, kad secini, ka Tavi kursa biedri nav tādi, bet tas taču ir forši)


turklāt tā kā 90tajā nekas īsti nebija jādara, tad forši ir tas, ka ir laiks attīstīt sevī to, kas tiešām interesē.

Par to sevis attīstīšanu nevaru nepiekrist. Ja godīgi, tad man tiešām pietiek laika daudz kam citam, pietiek laika tam, ko gribu sevī īpaši attīstīt.