Vārgās atskaņas no iekšpuses
|
Monday, September 1st, 2003 |
|
||||
Šī ir atbilde Madarai. Kā man klājas? Izjūtu vēlmi rīt ierasties skolā ar kādu masu iznīcināšanas ieroci. Ar trīsdesmit šāviņiem - nu labi, vēl kādus divus trīs pa virsu, priekš dažiem skolotājiem. Nepatīk man tur. Laikam šovasar ar mani noticis kaut kas TĀDS, ka izmainījis mani TĀ, ka spēja samierināties ar skolu man ir krasi samazinājusies. Bet tās visas, protams, ir tikai Pirmā Septembra Depresijas izpausmes, kas jau rīt pusseptiņos (kad es ar mokām celšos un aizlipušām acīm taustīšos pēc man pasniegtās kafijas krūzes) būs pazudušas vai vismaz ieņēmušas citu veidolu. Būs jau labi. Vismaz rīt. Pēc tam būs normāli. Un vēl pēc tam..? |
||||
|
|
||||
Divi atskaites punkti tomēr būs. 1) Jau pa ceļam uz svinīgā pasākuma norises vietu, drillinot pleijerī Pink Floyd (nu jau šī spiedzošā aizraušanās paliek par traku, ne?), rodas grandioza doma ielavīties skolas radio telpā (ja mistiskās un noslēpumainās baumas ir patiesas un tāda tiešām eksistē) un uzlikt, protams, Another Brick In The Wall Part 2 :)) 2) Svinīgajā pasākumā ar runām uzstājās 1. ģimnāzijas absolventi tieslietu ministrs un kaut kāds deputāts. Kļuvu visai paīgna, kad viņi abi savās smaidīgajās un draudzīgajās runās pamazām iesaistīja man jau līdz kaklam esošo Eiropas Savienības jautājumu. Īgnums pārvērtās niknumā, kad viens no viņiem ar politiķa plato smaidu sejā izteica aptuveni šādu domu - "Lielākajai daļai no jums jau balstiesību nemaz nav, bet nu jūs jau varētu iespaidot savus vecākus.." |
||||
|
Vārgās atskaņas no iekšpuses
|