Depresants - March 6th, 2011

March 6th, 2011

3/6/11 12:22 pm
Ak kas tas par sniegputeni? Tagad vajadzēja saulei spīdēt lielajās peļķēs un sniegam kust no vietas, kur jābūt zaļajai zālītei :)
Dēls man gatavo kafijpiparmētrkumelīšu sajaukumu - ļoti aizrāvies, naivi ceru, ka neliks man nogaršot brūvējumu.
Kaut kas ar ūdeni nav labi, tas ir brūns un karstā ūdens vietā tek auksta, netīri smirdīga ūdens straumīte...
Joprojām klusībā ceru, ka mans ideālais kaut kur nobriest tieši priekš manis - tāds, kas mīl diskutēt, tāds, kas atbild uz jautājumiem un tāds, kas
ir spējīgs saprast, ka viss mainās - un spēs pārmaiņas ievirzīt mums abiem vēlamā gultnē. Es vēlos mieru - vai tas ir daudz prasīts?
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 01:08 pm
Metāla sirds asaras ir rūsa,
Rūsa, kas grauž caurumus...
Rūsa, kas maina metāla sirds krāsu.
Rūsa nav slikta -
Rūsa ir laiks un neprasme apieties ar metālu.
Metālam vajag kopšanu,
Metālam vajag mīlestību.
Nāc un nogalini manas sāpes.
Mana metāla sirds asaro.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 01:18 pm
Neklausies vējā
Neklausies
Vējā simtiem lāsti
Neklausies
Vējā simtiem lūgšanas
Teic savu lūgšanu
Bet neklausies
Vējā simtiem kliedzienu
Neklausies vējā
Kliedz savu kliedzamo
Un neklausies
Neņem sevī vēja nastu
Neklausies
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 01:26 pm
Esmu kā akmens - es atdodu siltumu
Esmu kā koks - iegreb manī savu vārdu
Esmu kā saule - nāc, sasildies
Esmu kā vējš - aptveršu tevi
Esmu kā zieds - priecēšu tevi
Esmu kā spogulis - teikšu tikai patiesību
Esmu kā apģērbs - noslēpšu kroplības
Esmu kā sāls - iesūkšos dziļi
Esmu kā atmiņas - nezudīšu, kamēr lolosi
Esmu kā māja - vieta, kur patverties
Esmu kā asinis - dzīvošu ar to, ko Tu man barosi
Esmu es pati - viss, kas Tev ir vajadzīgs
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 01:40 pm
Reizēm mēs nespējam izdzīvot.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 02:03 pm
Tu neliecies.
Tu neatstāj man iespējas
Man jāliecas
Kā vītenim
Tiekties pēc saules
Izmisīgi
Tu neaptver, ka
Ar katru dienu
Tu manī radi
Iedvesmu
Tevi nožņaugt
Savos apskāvienos
Jo Tu man liedz sauli
Visu paņem sev
Pagaidām
Cīņa par izdzīvošanu
Pagaidām es mirstu
Man trūkst saules
Pagaidām
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 02:10 pm
Manas rokas apvītas Tev ap kaklu - es domāju - izrādu pieķeršanos
Tu domā - ierobežoju
Tu lēnām atbrīvojies no manām rokām - Tu atgrūd mani.
Tik spēcīgi, ka es krītu, es ļoti sasitos, man sāp.
Bet es ceļos, lai atkal apvītu rokas Tev ap kaklu.
Muļķe.
Un tu to sauc par mīlestību.
Es to saucu par bezizeju.
Tu negribi, lai es mainos - Tu sauc to par neīstumu, par izlikšanos.
Es mainos, lai attīstītos.
Muļķe.
Tu klusē, jo domā, ka patiesība man nepatiks.
Es domāju, ka Tu negribi ar mani dalīties.
Tu par visu apvainojies
Es par visu atvainojos
Muļķis un muļķe.
Tu nemainīsies,
Es nebeigšu cerēt.
Muļķe.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 02:23 pm
Reti, kad uznāk dienas kā šī, kad man gribas pastāstīt... Ko es jūtu.
Kā es jūtu - dzejveidīgi, stāstveidīgi - nezinu kā to nosaukt.
Šādi es dziedēju savu salausto sirdi, šādi es pastāstu sev patiesību.
Bet tagad man jāiet... Realitātē.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 07:31 pm
...Savu mīlu tā līdz sev paņēma
Un par skumjām vijole raud žēli...
Vējam vijole raud līdz...
Stāsti manai meitenei draugs smaidot,
Stāsti meitenei, ka to mīlu es,
Ka to aizmirst nespēšu nekad vairs...

Uzliku savu mīļoto latviešu dziesmu kolekciju - ļoti senās dziesmas, kas deva jēgu manai bērnībai. Sentiments un nostaļģija - pagāja gadi, lai iegūtu šīs dziesmas - tām vienmēr būs īpaša nozīme.

######
...Skumjas un ilgas ja
Māc tavu sirdi
Aizej zem ozola
Vakars kad tumst
Ļaujies tur sapņiem
Tad liksies ka dzirdi
Manējo balsi
Tā neļaus tev skumt...

Man kā mūziķa meitai ļoti paveicās, mājās vienmēr bija labākā aparatūra, ja vēl pieskaita to, ka mums ar tēti ir perfektas tehniskās dotības un sapratne par akustiku, tad saprotams, ka bez mūzikas ne diena nepagāja, katru dienu varējām mainīt tumbu izkārtojumu, ja bija brīvslaiciņš, tad tapa daudz jaunas tumbas no visādiem materiāliem, visu paši pārbaudījām :)

######
...Tu mani gribi vēl un vēl
Tad sniedz man roku saku Tev
Mēs iesim abi divi tur,
Kur mums ļoti labi būs
Un ienāksi Tu manī tā
Kā neviens cits to nedara
Un bauda mūsu augstāka
Tā paliks neaizmirtama....

Ar šo - burvīgo grupu Bingo, es uzsāku savas gaitas latviešu popmūzikas iepazīšanā - joprojām sirsniņa nodreb šos vārdus izdzirdot...
Ģeniālais skaņdarbs: Dakota - Mazliet Cerību
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 07:34 pm
...Vakara vējā
ieelpo dziļi un klausies kā skan
augšā un lejā
Tev pieder viss, kas pieder man
Vakara vējā, lūdzot par tevi, man aizlūza balss
Paliec ar mani - sirds nenosals...

Bet Bet - Zigfrīds Muktupāvels - vienmēr bijis mans vīrieša izskata ideāls - garš, ar gariem matiem, smaidu krunciņām pie acīm, viņa dziesmas modina manas svētākās vēlmes, cerības, es vienmēr esmu patiesa, kad klausos viņa dziesmas, manās sajūtās nav vietas liekulībai - ir kristāltīra sirds un patiesas emocijas.

######
...Nepērc, meitēn, tukšu lozi -
Rīt jau cita diena nāks
Paņem tirgū mārtiņrozi
Un pie manis ciemos nāc.
Aroniju vīns būs glāzēs,
Un par godu mirklim šim
Mārtiņroze degs mums vāzē,
Mēs tai līdzi sadegsim.
Bet ja nevar nopirkt rozi
Nevajag rozi, nāc tāpat
Jo tik jauni un tik skaisti
Mēs vairs nebūsim nekad...

Drēģerim ir bijusi visromantiskākā un visskumjākā vieta manā dzīvē - Mārtiņroze ir dziesma, kuru visvairāk dzīvē esmu dziedājusi. Vienmēr sāp sirds par šo dziesmu, mani pārņem neaprakstāmas ilgas un skumjas par zudušo un sirdī smeldz kas nepateikts...

######
...Es zinu, šie vārdi tev nenāk no sirds,
Jo redzu, ka acs tev viltība mirdz.
Es zinu, šie vārdi gaisīs kā vējš,
Bet salauztai sirdij tad nebūs vairs miers..

Ko gan piebilst par Vinteriņu - dīvainā kārtā vienmēr ir šķitis, ka mums perfekti sader balsis - būtu varens duets :)
Ģeniālais skaņdarbs: Favorīts - Kad nekas nav palicis tevī
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 07:35 pm
Trīs māsas jūras malā stāv,
Tās nespēks un nogurums māc.
Tur bradāta zeme un dvēseles,
Trīs tautu gods un prāts.
Bet torņos jau likteņa zvani skan,
Un jūra bangoties sāk.
Trīs māsas no miega modušās,
Par sevi pastāvēt nāk.
Atmostas Baltija, atmostas Baltija,
Lietuva, Latvija, Igaunija!

Prie jūros miega sesės trys
Jas slegia pančiai, neviltis
Klajoja lyg elgeta pajūriu
Dvasia tautų garbės
Bet varpas likimo nuaidi vėl
Ir jūra šiaušia bangas
Trys sesės iš miego kyla jau
Apginti savo garbės.
Bunda jau Baltija, bunda jau Baltija,
Lietuva, Latvija, Estija!

Kolm õde mere palged ees,
neid uinutas lainete laul.
Kolm rahvast siin sajandeid heideldes
tõid ohvriks muistse au.
Kui tornides juba lööb kella hääl,
merd haarab vabaduspüüd.
Et saatust ja elu kaitseda,
kolm õde virguvad nüüd.
Ärgake Baltimaad, ärgake Baltimaad,
Leedumaa, Lätimaa, Eestimaa!

Ziniet, nekas manī tā neizraisa patriotisma jūtas, kā šī dziesma, kaut tāpēc, ka man ir daudzums atmiņu, kas saistīti ar šiem notikumiem - un tieši mūsdienās vairāk kā jebkad, man gribas izkliegt šos vārdus - ATMOSTAS BALTIJA! Kur mūsu kopība, kur mūsu spēks un vēlēšanās? vai tiešām esat aizmirsuši tankus Rīgas ielās, vai tiešām esat aizmirsuši OMON stobru galus un prožektorus, kas tumsā pavadīja, sekojot ik uz soļa? Vai esat aizmirsuši kā mūsu vecāki apvienojās barikādēs, skaidri zinot, ka riskē ar dzīvībām? Vai esat aizmirsuši to vienotību - ugunskurus, tējas dzeršanas un nakti, kad izdalīja pēdējās gāzmaskas? Es to visu atceros - kā tieši manā dzimšanas dienas naktī - 17. janvārī, tētis mani slepus izveda no Rīgas, es atceros satrauktos skatienus un lepnumu, es atceros dziesmas, es atceros ložu krāsainos ceļus un spindzēšanu, es atceros betona blokus,
150-niekus, 700-niekus pie Latvijas televīzijas, es atceros Baltijas ceļu - es biju tik lepna, tikai četru gadu veca, bet es sapratu, ka notiek kaut kas ļoti svarīgs - es stiepu savas mazās rociņas, lai sadotos cieši rokās ar cilvēkiem, kas stāvēja blakus, lai viss tiktu aizpildīts.
Ģeniālais skaņdarbs: Atmostas Baltija
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 07:37 pm
...Pasaule smaida, es zinu -
Es Jūs mīlu, tas ir viss.
Atnāciet, lūdzu,
Jaunais gads jau klāt...

Līvi, Līvi, Līvi - vai maz jāpiebilst kādu lomu šī grupa spēlēja manā bērnībā, ja tajā laikā šī bija pati populārākā grupa un neviens Mikrofona gads nepagāja bez Līviem - ļoti patriotiskas sajūtas, atgādina svētku smaržu...

######
...Draugs nejautā, kādēļ es projām steidzu
Un tavā sirdī skumjas atstāju.
Draugs nejautā, kādēļ par mīlu teicu-
To tiešām, draugs, tev pateikt nevaru,
Jo nezinu, vai tā bij` ziedoņdvesma,
Kas lika mūsu sirdīm mīlā degt.
Kādēļ man sirdī tagad rudens vēsma-
To nejautā. Draugs es to nezinu...

Atkal Aldis... Viņa balss tembrs vedina uz domām par tusiņu pie ugunskura, ciešā draugu lokā, atceros medību svētkos, kad īpašais viesis bija tieši viņš, nekad nebija bijis tik labi - cilvēki apskāvās un gaisā virmoja nostaļģiski mistiska gaisotne - ugunskuri dega, cilvēki uz bluķu soliem, sedziņas pār pleciem - kopā saspiedušies, vaigiem sārtiem, lūkojās ugunskurā... Ne vārds apkārt neklīda, tikai Drēģera maģiskā balss...

######
...Kāpēc, kamēr nakts, tu vēl klusē un gaidi
Atnāks rīts un atņems vārdus tev,
Manas lūpas tad vairs neatvērsi vārdiem,
Kāpēc gaidi vēl, kāpēc gaidi vēl?...

Šī dziesma man asociējas ar mīlestību pēc nāves - nez vai spilgtāk ir iespējams pateikt, aprakstīt sajūtas, kas laiku pa laikam klejo mūsu domās.

######
Lielisks nobeigums. Es nesmaidu - manī mīt pagātne.
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 10:22 pm
Muļķi Tu, ja vien Tu pacenstos, es tevi uz rokām nēsātu, bet šis ir tas gadījums, kad no akmens vieglāk sulu izspiest, nekā no tevis kādu jēdzīgu vārdu...
Iekantēja Piesit kanti

3/6/11 10:34 pm
Ar labunakti... Kārtējā bezmērķīgā diena pavadīta.
Ar nožēlu atzīstam un gaidam nākošo...
Hmmm, varbūt vēl miseni iznest?
Man šodien manis ir par daudz.
Iekantēja Piesit kanti