March 7th, 2011

• 3/7/11 03:44 pm
• Maģiskā šodiena :)
  Deviņos sākām šo burvīgo dienu kaili dejojot un vingrojot rīta saules gaismā - bija tik silti, ka pat iesvīdām.
  Ar katr dienu sanāk arvien labāk un labāk - kļūstam lokani un arvien sinhronāki.
  Dienu turpinājām ar SATRIECOŠI garu pastaigu 4 kilometrus, neskaitot visus līkumus - tagad esam mājās, miegaini
  gribas mieru un skaistumu.
  Mazais moca jauniegūto draugu - neapgāžamo mašīnu, pilnīgi satriecoša rozā būtne - pirmajā minūtē tik dziļi iepinās dēla blondajos,
  garajos matos, ka viņam nācās šķirties no krietna kušķa sava skaistuma, bet vēl fascinējošāk ir tas, ka dekodera pults uz šīm baterijām
  nedarbojās, bet šī mazā, rozā vellata nav nomierināma - prieks, kur Tu rodies! :)
  Pastaigas laikā vēojām divus sniega šķūrētāju traktorus - skatīšanās ievilkās uz 15 minūtēm - fascinējoši tie jaunie traktori,
  Ja jaunās mašīnas neviena nespēj iekarot manu apbrīnu, tad jaunie traktori - eh... Skaistums un daile :)
  Beigu beigās tā noriebāmies, vienam no traktoristiem, ka viņš mūsu priekam pat sāka visādus trikus rādīt, visbeidzot smaidot pa visu seju
  māja mums ar rociņu - tas, lai beidzot tinamies un netraucējam strādāt :D
  Labi, labi, domāju, ka mēs viņam patikām tikpat ļoti, kā viņš mums :)
  Viss, man vairs nav spēka rakstīt - jānolūr sex and the city 2
• IekantējaPiesit kanti

• 3/7/11 06:33 pm
• Šodien zaudēju savaldīšanos, dīvainā kārtā neatceros, kad pēdējoreiz tas bija noticis... Tas nozīmē, ka es progresēju, ka esmu ieguvusi nedaudz mieru.
  Bet tomēr.. Šodien tas atkal notika, es jūtos slikti dēļ tā.
  Un tik un tā, esmu malacis - tik ilgu laiku man ir izdevies noturēties - šodienu es notušēšu ar daudz daudz apskāvieniem un bučiņām, rotaļām un sarunām -
  es vienmēr atvainojos dēlam, pastāstu, ka mammītei reizēm ir grūti, reizēm ir skumji, es zinu, ka viņš saprot, viņš jūt.
  Visvairāk sirdsapziņa smeldz par to, ka katru reizi, kad es sadusmojos un nesavaldos, viņš mani ļoti grib mīļot un piekļauties, reizēm es viņu atgrūžu...
  Un pēc tam man ir tieši tik smagi, cik tagad. Man pietrūkst atbalsta, nekad nespētu iedomāties, ka es tikšu viena ar visu galā - es jau tagad esmu pati sev supervarone.
  Es negribu būt viena.
• IekantējaPiesit kanti

• 3/7/11 07:33 pm
• Es dievinu, kad kaimiņš uzliek muzonu uz pillu klapi un bumsi bumsi vibrina manu krēslu - esmu kaifā, tikko viņš klausījās G Leps - Rjumka Vodki...
  Kaut viņš biežāk klausītos mūziku :)
• IekantējaPiesit kanti