^^

sapnii redzeeju savu beernu - tik aarpraatiigi skaistaam zilzaljaam aciim

maeby: do you guys know where i could get one of those gold necklaces with a 't' on it?
michael: that's a cross
maeby: across from where?

tā kā tajā skapī, caur kuru bērni nokļuva nārnijā, tikai nav nārnijas, ir kažoki, kažoki, neverending kažoki, tumsa, tauste un čaukstošs klusums
vispār lielākoties šis ir par to, kā man riebjas dedlaini
un par to, kā man riebjas attālumi, 30 minūšu, pāris stundu, pāris dienu attālumi
vēl tas ir par to, ka sen nav bijusi saule
un vēl šo to
give me some snow

sēžam ārā saulītē un skatamies uz 2 beigtiem putniem. zīlīte, kura uzradās šorīt un tas, kurš tur ir jau 3 dienas un laikam ir zvirbulis.
lapas graciozi lidinās gaisā un viss vēss un skaidrs
virtuvē dzer āboliņu tēju, lasa par taksometriem un 'braukt aizliegts' / bet man miers jau nedēļu vai vairāk. nākt pie prāta ir labi - tā kā ierasties mājās
ziema atnākusi arī līdz šejienei un ienākusi iekšā ar visu savu rūķu dienaskārtību
domāju sapņiem, liepāju (bigtaim) un artišokiem. arvienvēl
tev zobos skan radio?

silti pelēki naktsrīta mākoņi, atkal paliek gaišs un bariņš makšķernieku virs rīgas jumtiem pīpē bez gala un pļāpā pļāpas
par paviljoniem un cepelīniem (jau otro nedēļu pēc kārtas)
un par puķudobi
un bonusā viens maziņš, jauns, ļooti griezīgs vha-aau.

rudeņi ir labi
nomierinoši un ietinoši

nedēļā ir piecas dienas un pēdējā ir nedēļas beigas

mazliet ļoti aizdomājos par laiku
un vai tiešām tie mēs, kas tagad vēl kaut kur mētājās un skraida apkārt, esam palaiduši visu garām?
tad, kad varēja, kad bija iespējas un visi 'labie' un 'labās' vēl bija neprecējušies un bez bērniem?
esam bijuši pārāk cimperlīgi, izvēlīgi, lēni vai nenobrieduši? un tagad ir palikuši tika visādi jocīgie?(acīmredzot tādi paši, kā mēs)
un vai tiešām 23 gadi jau ir vecs vecums?
andreju situācija mani ir samulsinājusi līdz pēdējam
kad tad īsti ir 'īstais laiks'?

šonakt mēs visi esam mazie labie gariņi

vieglas sarunas, siltas piles
migla un dūmi virs pļavām un man saka, ka lietus smejas dubļos, kas zem kājām
mati slapji, bet tas nekas
un šis ir mazliet tas

te ılgı ılgı ılgı nav lıjıs
un es nesaprotu,kursh kuru ııstı kjer - saule meenesı,vaı meeness saulı
uzlecot vınja ır tık sarkana kaa 5lıtrııgaas uudens pudeles korkjııtıs un vınjsh tık oranzhs kaa vısoranzhaakaıs apelsııns
laıku mees neskaıtam, un ızraadaas ka pat ııstı nezınaam datumus un nedeeljas dıenas, ejam guleet lııdz ar tumsu un celjamıes ar pırmo, otro vaı tresho gaısmınju

braukaajam augshup un lejup pa kalniem, smejamies par siljkju rokasspiedieniem, klaviereem un burmeisteriem
cikaades un klusas chalas pie ugunskura ir vislabaakaas miega dziesmas
silts juuras klinshu veejinjsh ir vislabaakaa sega

burvji un vētras
zeķes un mētras

peldos vakuumā un nekas cilvēksaistīts jau sen mani neaizkustina dziļāk par virsējiem slāņiem
+28, pērkona negaisi un sapņi ( : realitāte = 1:1 )
man ir mazs mājdzīvnieks jau 2 dienas. zeltains un kustina ragus ( tad izskatās, ka viņš vingro)

laiks ļurīgs
bet vasara brīnišķīga

man patīk pieliekties tuvu stiklam un klusām vērot garāmslīdošus labības laukus, šķūņus, jumtus, zvērus, putnus, izcirtumus, kalnus, lejas un šosejas malas balto svītru
vēl man patīk skatīties, kā priekšā ceļš ir spogulīgs un kā ūdens, un kā vienā brīdī tas pazūd un tad atkal parādās

vakar lasīju savvaļas ārstniecības augu grāmatu un netīšām uzšķīru lapu, kur rakstīts par zilajām kāpnītēm. kad man bija kādi gadi 4, ar tēti braucām zilo kāpnīšu ekspedīcijā. kaut kur tālu, tālu, kur bija mazi akmens mūrīši, stāvi upes krasti, garu smilgu pilnas pļavas un lieli ozoli. un atradām arī. tūliņ pēc šitā es atcerējos, kā tu teici par iešanu māllēpīšu ekspedīcijās un kā es toreiz nepajautāju neko sīkāk un pati pēc tam nesapratu kāpēc. tā es mazliet ilgojos

naktī laikam neaizmigu, jo viesistabā jauns dīvāns (uz kura nav iespējams iekārtoties), bet ar visu ne-miegu redzēju sapni. bija pasaules gals - ne tāds katastrofāls, bet tāds, kā mumina komētā. arvien vēl biju pie vecmāmiņas un mēs spriedām, ka pēc 2 dienām ir lielais VISS; nevarējām saprast, kur lai to labāk sagaida - te, vai visagalā. vecmāmiņa taisīja saldo un kārtoja segas, burtnīcas un grāmatas. un vajadzēja savākt sudrabvītola lapas, jo tās bija zāles visam kam un pret visu ko.
pamodos no spožas saules istabā un tā, ka virtuvē kāds rosās un cep brokastis uz pannas. un sajutos kā bērnībā. pavisam pavisam kā bērnībā

pļavas smaržo pēc vasaras un medus. un upe atkal sekla, tikai akmeņu mazāk un smiltis vairāk
pļavas tā smaržo

un atkal es esmu līdz ausīm, bet šoriez kaut kā mierīgāk, brīvāk, skaistāk
par pludmalēm un siena šķūņiem, smalkām smitīm un pēdām
par svīrēm, lidmašīnu švīkām un siltiem vakariem
par svētiem mākoņiem, aiz kuriem slēpjas īstā saule un rāda tikai starus
un kaijām, kas kā vanagi lēni peld pa gaisu zem šīs debesu ainiņas
un par brazīliju miera ielas virtuvē

kartupeļu mizu tēju?