^^

vikai forša bilde ;D
un atkal jau es daudz sasmejos klusiņām un skaļi pie sevis
kaut kas arī apnika; pārāk ilgi, pārāk tālu un pārāk tā, kā līnai rāva zobu emīla nedarbos. tapēc smuki iesaiņoju un noliku nostūrītī (izskatās tieši tāds, kā pitcham istabā, tikai bez naglas)
un zero 7 pēc 2 vai vairāk gadu pārtraukuma šodien atkal rauj jumtu un skaaaaļi aaaaa
vārīti kartupeļi un dilles un tomāti un sīpoli un krējums ir vasaras pusdienas
un tirgū var sajusties mazliet kā bērnībā

un! es lieliski turos uz klīn breik. cepums man haa:)

tumsā pasēdēt ar atvērtu logu un dūmiem, dziļu krēslu, basām kājām, klusām sarunām, skaļiem smiekliem, tālām, mazām ilgām, saldētām zemenēm glāzes apakšā un retiem nakts garāmgājējiem tur lejā uz ielas
viens garš track 6 un pichshshhhhh..

ja kāds varētu atrast un iedot šito, uzcepšu tam kādam kūku

absolūti visforšākais, kas jebkad ir noticis dirtydealcafe, ir tas, kas bija šonakt
pat 21. decembris ir otrajā vietā
tālāk es neskaitu;)

*
pēdējā laika iespaidā un ne tikai, nu vispār, tu taču zini - mēs esam tik ļoti laimīgi ! afigeķ:)

nekas nekur nekad nepazūd - tikai transformējas. visos iedomājamākajos un neiedomājamākajos veidos.
silts vasarvējš visu atkal ir sagriezis dzīvā virpulī
gan smiltis, gan cilvēkus, gan skaņas, gan bites, gan orakālus, gan riteņu bremzes, gan goijas puķstādiņus. tā nu viņš dara šad un tad

and your words chased round and round in my head
last night
they chased their own tales
and your words jigged round my mind all night
to look at me now, i'm quiet as sound
and the tide shrinks back into its womb
and i hope the empty shells and bones of your stories
will litter and clutter the shores
and i hope that when i find them
i'll remember how they danced
and the racket they made
when they were alive

ģimene ir THE lieta

ar klusiem jautājumiem, lapu cigaretēm un āfrikas sapņu sakni, šķelmīgi un brīvi, mēs atkal esam te. pēc pāris mēnešiem un vairāk
un manšķiet, ka piedzērušos cilvēku mulsinoši atklātās sirds sarunas ir kaut kas tāds, kā jēla gaļa, ar kuru nevar saprast, ko iesākt, iit sevišķi, ja tas ir kaut kas abpusēji personīgs
nakts tirgus lociņu un salātu kalni un karbonāžmaizes, kurām katru reizi atšķirās cena
saule nokrāsojusi visu austrumu malu oranžu un meža strazds uz smukās mājas dārza sētas ir rāms, nav tramīgs ne mazliet

žuu..

jēga nav jāmeklē, jēga ir jādod

pelēks, pelēks rīts, tā kā mans mētelis, tā kā mana ziemas jaka
kad mēs bijām mazi, bija visādas situācijas, kad varēja ievēlēties vēlēšanos - kad vasarā apēd pirmo aveni, kad iet pāri tiltiņam, kad reizē pasaka vienu un to pašu vārdu un vēl simtiem citu. bet ir viena, kuru es automātiski piekopju arvien vēl - katru reizi, kad ir izkritusi skropsta, es ievēlos vēlēšanos un aizpūšu viņu prom. kopš nezincik mazpadsmit gadu vecuma katra mana izkritusī skropsta ir bijusi viena vēlēšanās. kreizī:)
šitajos n-tajos darba vakaros/naktīs/rītos ir bijušas tikpat daudz n-tās nejaušās smieklīgās(vai arī ne tik smieklīgās) iepazīšanās un tik ļoti ļoti redzami veidojas tas paziņu, kas vienmēr paliks tikai paziņas, loks. tādi vienas nakts iespaidi, dažreiz dziļāki un velkas līdz nākamajai pēcpusdienai, dažreiz ne tik ļoti un pazūd jau tajā pašā rītā. ostā bija savādāk
brauc ciemos uz (pēc)pusdienām

old story has it, that as we go through life, we really don't change, we just become more of the same

ziema, ej maajaaaas

neptūns un marss un miljons zvaigznes un planētas un citi nesaprotami, mirdzoši, lielāki, mazāki, kustīgi un nekustīgi objekti
un viss tik skaidrs, piesātināts, skaists un trausls, ka liekas tūliņ tūliņ salūzīs mazās, krāsainās drumstalās

skaistums blows my mind
sapnī redzēju stikla bumbiņu kokus. izskatās āarprātīgi smuki + tumsā spīd. kreizī

man ir beezgalīgi milzīgs tizulma potenciāls
šonakt aptuveni 2:50 tika sasniegts līdz šim lielākais piefiksētais rekords
divas papīra kafijas krūzītes un citadeles iela un man liekas, ir laiks šo pēdējā mēneša lapaspusi vērt ciet un ļaut visam turpināties dabiski nekā varbūtkautkātadjauredzēs

bētiņš arvien vēl ir mana feivrit persona uz zemeslodes, mana sviesta ciba un katrīnas(lindas) palīdzības formula

ah, man agrāk šķita, ka ar gadiem cilvēks pieaug un paliek gudrāks un veiklāks un visādi citādi tāds, bet here's a newsflash - paliek arvien trakāk. lallallā

rasu regejs un rasu diskotēka
un es varu būt rūķis un sabotieris un sabotieris un rūķis līdz pat aaaagram rītam

.



POSITIVITYFOUNDATION



.