^^

mazas lietas ir skaistas. mazas, īslaicīgas, sīciņas, brīnišķīgas lietiņas
salvetes un flomīši un pārāk saldi dzērieni

aizvakar sapnī mēs runājām par to, cik gultai ir asas kājas un cik sāpīgi ir viņās netīšām ieskriet un es ieteicu asās, stūrainās koka kājas nomainīt pret kristīnas riči kājām(jā, četrām), jo ieskriet clvēka kājā būšot daudz nesāpīgāk
un šonakt es redzēju divas krusas - vienu melnu un otru rudu, maharadža ar pitču diskutēja par apaviem, mēs bijām dimzās un es zvejoju rozīnes laukā no auzu pārsu bļodas
un to melno caurumu, kas ilzei ir verandā, es arī redzēju sapnī kaut kad sen sen sen. uzmanies

un vispār dzīvē pēdējās 2 nedēļās ir ieņēmusi nepieredzēti straujus apgriezienus
var dabūt visu, ko grib, bet svarīgi ir vispirms padomāt, vai tu to gribi foor riil un vai māki ar to apieties
ai un vispār - kas lēni nāk, tas labi nāk. aha

vakarnakt satiku reliktu uz ielas un apraudājos. ne tā bēdīgi(un arī ne dusmīgi, vič vud meik sens), bet bez jebkādām konkrētām emocijām. vienkārši ne no šā ne no tā. priekš manis ārkārtīgi jocīgi

labs vakars uz mūsu ielas. no 1 līdz 29 ieskaitot

MELI SUCKS ASS ĻOTI ĻOTI AFIGENNA

latvijā dzīvo 14 lāči

ārā ir vējš un iekšā ir vējš. visi putekļi ir izpūsti no tukšajiem gaiteņiem, kur gar malām kastēs ir saliktas lietas un lietiņas
bet dzīvoklī viss kluss un mierīgs, jo logi ciet jau dienām. un virtuve smaržo pēc mājīga rudenīguma
un es zinu, ka atpakaļ iet neevar

ah un sestdienas vakarā, kad, nākot no ezera, pusceļā starp lūšu pļaviņu un izcirtumu apstājos, noķēru milzu sirrealitāti
kluss, kluss un gaiss silts kā piens, nevienas skaņas, neviena oda, neviena zvēra, tikai sikspārnis virs galvas, zem pelēksārtajām debesīm un silts silts silts. kā tropos. tāda sajūta, itkā VISS būtu apstājies. krēsla un maza dūmaka, ūdens pil no matiem un ir silts. mežš tāds mīksti zaļš. un liels, oranžs mēness vēl nezin, ka zeme pēc brīža viņā mazliet iekodīsies

miers plūst viļņiem

grants ceļa malā, 70 km no rīgas, ir vieta, kur nav laika
bet saulaini rīti, dienas un vakari tur ir, no skaņām vibrējošs gaiss un silta dēļu terase arī, un veci, lieli koki, vēja pilni mati, dvēseļu radinieki, zeltainu smilgu pļavas un aveņu meži, kokos plīvojoši lakati un skaistums vārdos grūti aprakstāms
atverot acis, uzrodas mistiski nakts suņi un (ne)gadījumi ar dadžiem un galvām
plāns, gaisīgs miglas jumts virs galvas 4os no rīta un sarkanoranža pamale tur, kur drīz jāparādās saulei. viņi lidina šķīvīti
no starpstadijas koridora, kas paveras zem perlamutra nakts debesīm uz vietu, kur šonedēļ bija nomitinājusies paradīze. un no paradīzes uz miera ostu šūpuļtīklā zem priedēm, kur aizmigt beidzot ir tik viegli un piecelties tik grūti
3 dienas un LIFE IS FULL OF MAGIC
vasaras padzēriens

varbūt es dzīvoju tādiem šodienas vakariem. miera, garu ēnu, tukšu krustojumu un siltu asfalta ietvju piepildītiem.
ūdens ir medžik un mati smaržo pēc siena

all matter is merely energy condensed to a slow vibration and we are all one consciousness experiencing itself subjectively, there is no such thing as death, life is only a dream, and we are the imagination of ourselves.

kad iespējas ir visvairāk, arī nezināšana ir vislielākā, jo nevar saprast, kā no bezgalīgas bļodas ar nezināmu saturu ir iespējams izsmelt īstās lietas un kā saprast, vai izsmeltās ir tās tik tiešām īstās

cilvēki sāk izretināties(tā, kā fizkultūrā)
un droši vien neviens uz zemes nav līdz galam objektīvs - visvairāk tie, kas domā, ka ir(es arī ļotibieži esmu no šitajiem)
un fiziskais atskaites punkts ir gandrīz tikpat svarīgs, cik garīgais

un regīnas krelles māk taisīt diskotēku

cilvēkiem pēc dabas būtu jādzīvo laukos - ar dzīvumu visapkārt, zem kājam un virs galvas ir jāatceras, ka esi mazs organisms, kas sastāv no organismiem, un ir organismā(orgorgorg).
viss smaržo, skan un kustās
kastē pilsētā to ir ļoti viegli aizmirst

ja gads ir diena, tad šis ir rīts, jo visi ir pamodušies

garšas ir atgriezušās, naktis un garas sarunas

i'm so easy and so are you

kad uz virtuves grīdas atradīsies ādas gabals no manas rokas, es viņam pateikšu, cik man ļoti žēl, ka viņš ir pametis savu iepriekšējo mājvietu

kaķu zāle uz palodzes ir izspūrusi
ššššššššš

esmu ieriktējusies augsto garu sabiedrībā jau no bērna kājas

pēcpusdienā pie dzelzceļa pārbrauktuves atcerējos, cik ārprātā forši ir iemīlēties. klusi, vai skaļi, tam nav nozīmes. kā pasaule tad maina krāsu, smaržu, vibrāciju un būtību

un jau otro nedēļu brīvdienās man somā ir viss - sākot no frēziju sīpoliem un beizot ar makšķerauklu.

man patīk nostaļģija mērenās devās. mazi, saldi uzkāršanās brīži pa retam, kad nav ko darīt.
kaut kā tā, kā rupjmaizes kārtojums