mācos. cik nu pati varu, bet mācos. dažus vārdiņus jau saprotu, izlasīt arī mazliet jau kaut ko varu.
šodien jāved Filips pie zobārsta.
atkodu kafijas automātu. gandrīz mūžību tādu nebiju lietojusi, tagad man nekā cita silta savā galā nav tā ka nācās vien pieķerties tam brīnumam. Bet viss kārtībā, tas neprasīja ne 5as minūtes, kad jau visu biju sapratusi. jauki, jaukiņi.
tagad man būs sava kafija no sava rīta. un dažreiz viņu kafija no viņu rīta. viņu kafija ir tāda jauka - tāds kafijas un piena kokteilis ar gardām jo gardām putiņām pa virsu. es kafiju varētu dzert kaut vai tikai to putiņu dēļ.
šodien laikam beidzot jāapēd zemenes. sāk bojāties.
ārā arvien ir pilsētas apskatei nelabvēlīgs laiks, sola pat sniegu. bet būs jāsaņemas.. rīt varbūt kādā brīdī aiziešu tālāk par pastu [jā, šodien atkal bijām pastā, šķiet, ka tas būs visai bieži aplūkojams objekts. labi, ka šodien vairs nesmirdēja.]
mandarīnkoki ar mandarīniem un sniegu, diez kā tas izskatīsies?
es laikam tiešām esmu sniega karaliene, tas man vienkārši seko. Kad braucām uz Lionu pagājušajā gadā, tad arī mums atsekoja tas aukstais dranķītis. Un re, nepaiet ne gads, kad atkal jau viņš man seko - sak' no ziemas neaizbēgsi! nu kāpēc gan, kāpēc???!!!
sauli, sauli, sauli, sauli, sauli - dodiet man sauli, sauli, sauli, sauli!! Kamēr māsa pa Latviju pastaigājas bez cimdiem, es te savējos stiepju arvien augstāk, lai vējš nepūš aiz piedurknēm. tas vējš ielien visur, ka es jums saku. sevišķi, kad jākāpj pret kalnu.
pagaidām ilgas pēc mājām mani vēl nav noķērušas, bet es jūtu, ka klīst kaut kur ap šo māju, gan jau ka drīz arī atradīs manu dzīvokli un tad tik sāksies. ilgas pēc Kaspara gan jau mazliet sēž uz pleca, bet es viņām aizlīmēju muti un neļauju man runāt ausī. tāda, lūk, es esmu stipra! :)

No Filipa ātri var samācīties dažus vārdiņus. Kaķītis, sunītis un citas jaukas lietiņas.

Es gribu saņemt daudz vēstuļu. es gribu lasīt daudz vēstuļu. es gribu, lai pie mana dzīvokļa guļ daudz vēstuļu. es gribu atbildēt uz vēstulēm. es gribu, gribu, gribu!!!

Gribulis.

es taču aizmirsu pastāstīt par vakardienas pulciņu apmeklējumu.
Filips apmeklē gatavošanas pulciņu, deja-dziesma pulciņu [nezinu kā to labāk nodēvēt] un arī teātra pulciņu, kurš laikam viņam īsti nepatīk, bet es vēl īsti nezinu, jo tajā vēl neesmu bijusi. Vakar tātad bija gatavošana [tā kas pavārmāksla] un tas muzikālais pulciņš. Interesanti, gatavošanā viņiem dod visādas sastāvdaļas - piemēram - divi pikuči sviesta, divas karotes cukura, divas karotes cepampulvera un tā tālāk, tad viņi tur maisa un ņemas [mammas, protams, izdara lielāko daļu darba] un krāmē trauciņos. galu beigās vadītāja visu sabāž krāsnī un cep. Kamēr cepas viņi apzīmē paciņas, kurās liks iekšā saceptos keksus, līmē, dzied, lasa pasakas, ko nu kuro reizi un tā. un tad visi ņem ārā keksus un aplaudē viens otram par labi padarīto darbu. Tur bija viena maza, lieliska meitenīte, kura, kā man paskaidroja Linda, īsti nemāk runāt, jebšu runāt māk, bet neviens nesaprot īsti, ko viņa saka, taču runā viņa ĻOTI daudz un, pēc visa spriežot, tā runāšana ir - pamācīšana. Tik smieklīgi. Vienu brīdi viņa maisa savu trauciņu, otrā jau paķer blakussēdētāja trauciņu, ielūr iekšā un pamāca kā labāk maisīt, tad viņa vēl visas sastāvdaļas gribēja piebērt vairāk kā teikts, nu tikai mazliet, mazliet vairāk, bet viņa jau nu zina, ka tā ir labāk un pareizāk. Kad vadītāja paņēma cimdu, lai izņemtu keksus no krāsns, mazā meitenīte pielēca kājās, izrāva to cimdu vadītājai no rokām un metās pie ledusskapja, lai to cimdu mēģinātu ar magnētu tur piekabināt, jāsaka - nekas vis neizdevās, bet nu tas bija ļoti amizanti. Ja vajag, tad vajag. Visi pacietīgi pagaidīja, kamēr viņa tur izrosās un beigās atdod cimdu atpakaļ vadītājai. Vienīgie, kas neko nesaprata laikam bija pārējie bērni, vai arī tieši otrādi - varbūt tieši viņi saprata, kāpēc un kā viss pēc viņa domām jādara.
pēc tam visi gāja dejot, tur skan mūzika, viņi kaut ko dzied, sit plaukstas, krata kājas, lēkā, grozās un tā tālāk, vecāki vai nu pavadoņi arī visu līdzi. trakākais būs tad, kad man vienai būs viņš jāved [nu ne tuvākajā laikā, bet kaut kad jau būs, kad Linda nevarēs]. Kā es sapratīšu, kas jādara?
Nu ja. Tādi viņiem te pulciņi.
Interesanti, ka visu to viņi nedara bērnudārzā, jo tur bērni ir tikai līdz 14tiem, bet vakarpusē speciālos pulciņos. Muļķīgi, raugoties no vecāku skatu punkta, jo par visu ir jāmaksā. Tu nesamaksā tikai par dārziņu, kur bērni nodarbojas ar visu kopā, bet par katru lietu atsevišķi. Huh. Bērnudārzā viņi pat neēd. ja vien kādu savu līdzpaņemto sīkumiņu.
tāda te tiem bērniem dzīve.