verbālais ekshibicionisms - February 28th, 2006 [entries|archive|friends|userinfo]
verbālais ekshibicionisms

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

February 28th, 2006

stulbā maita [Feb. 28th, 2006|12:56 am]
Es no tiesas neapskaužu nevienu vīrieti, kuram kādreiz ir nācies vai, dies` nogrābstās, nāksies ar mani sasieties. Es nepārtraukti gaudoju un kaucu par to, kā man pēdējā gada laikā ir neveicies, kā neizdodas izveidot normālas attiecības un, cik ārkārtīgi man darīts pāri, lai gan patiesībā pozicionēju sevi kā kareivīgu maitu, kurai vīrieši nemaz nav vajadzīgi.

Iesākumā jau es esmu ārkārtīgi jauka, jā, jauka, nu es pat teikti - gatavais enģelis. Uz brīdi man pat pašai izdodas sevi pārliecināt, ka esmu teju vai iemīlējusies, ka esmu ārkārtīgi laimīga,  bet tad vienā brīdī es kardināli pārvēršos, mistisku iemeslu dēļ palieku vēsa, īgna, auksta, pat izdomāju absolūti neloģiskus iemeslus, protams, vainu noveļot uz otru, kālab viss ir jāizbeidz un bēgu. Bēgu un pat nevaru izskaidrot, kāpēc, bet vienā brīdī rodas tāda sajūta, ka es smoku nost, sākas pat tāda kā panika, kuru apslāpēt ir praktiski neiespējami. Es pagriežos, aizeju, vai izprovocēju otru un pēcāk atkal gaužos.

Un tā ir arī šoreiz, vienīgi tā smakšanas un baiļu sajūta iestājas jau atpakaļceļā no tiešām ārkārtīgi jauka pirmā randiņa, kad man aiz dusmām par šādām domām gribējās sevi iepļaukāt. Es jau tagad zinu, ka pēc pavisam neilga brīža man viņā sāks kaitināt pilnīgi muļķīgi sīkumi, kaut kas pilnīgi nenozīmīgs, bet līdz tam brīdim es būšu paspējusi viņu pārliecināt par to, ka esmu teju vai jaukākā būtne uz pasaules, esmu perfektā potenciālā draudzene, viņa sapņu sieviete un vēl sazin kas, un ticiet man, tas nav nemaz tik grūti izdarāms.  Tāda sajūta, ka es ķeros pie katra salmiņa, katru  garāmejošo vīrieti, kurš man liekas kaut mazliet man simpātisks, uztveru kā savu nākošo (lai kā man nepatiktu šis vārds, citu šai situācijai piemērotu atrast nevaru) partneri un uzvedos kā tāda izsalkusi čūska, kura savu upuri aprij dzīvu, pat neapdomājusies.

Ir taču tik vienkārši dzīvot ar tik augstām prasībām pret to iespējamo otru, jo tad iespēja, ka man man tiešām kādam līdz galam nāksies uzticēties, atklāties, nu, jā, tad šī iespēja ir pavisam neliela.
link7 mhm|m?

nu jā [Feb. 28th, 2006|02:27 pm]
Secret Smile pēdējās lappuses drudžaini izlasītas, kas nozīmē, ka man ap sirdi kļuvis kaut mazliet mierīgāk. Žēl tikai, ka šī miera stadija ir visai nosacīta un uzkavējās aptuveni piecas minūtes, jo, cik gan ilgi iespējams priecāties par to, ka kāds grāmatas varonis (ļaundaris, maniaks un rafinēts dzīves bojātājs) ir vismaz uz sešiem gadiem nonācis aiz restēm? Nu pārāk ilgi jau noteikti ne.

Ja nav sagatavoti iekrājumi, kā tas tagad arī ir, tad atkal iestājas tāda kā neliela panika, jo vairs nav kur paslēpties, nav kur pazust braucienos ar tramvajiem, autobusiem, vilcieniem, nav kur ienirt garos darbadienu vakaros un vēl garākos nedēļas nogaļu rītos, un tad es atkal nonāku aci pret aci ar savu mazo, tukšo dzīvi, savām pašas izdomātajām un radītajām problēmām, savu nevarēšanu, savu nespēju dzīvot, kā nākas - bez lieka dramatisma un pārspīlējumiem.

Tā vien liekas, ka man neatliks nekas cits, kā atlikušo daļu algas atstāt grāmatnīcā, citādi vēl aiz lielas garlaicības ņemšu un iegādāšu lidmašīnas biļeti uz Hamburgu vai Frankfurti, vai vēl trakāk - ieviesīšu sev jaunu vīrieti.
link8 mhm|m?

mīksts & lēzens [Feb. 28th, 2006|04:52 pm]
Piemājas Mego šodien par īpašu cenu iespējams iegādāties tualetes papīru Soft & Easy. Nu labi, to soft es vēl saprotu, jo pagaidām vēl nav nācies satikt nevienu, kam patiktu savu pēcpusi slaucīt ar smilšpapīru, bet, ko pie vella nozīmē šis easy? Tilde easy tulko, kā viegli veicamu, vieglu, ērtu, nepiespiestu, dabisku, nodrošinātu, nolaidenu, lēzenu, nepieprasītu, nepastāvīgu, vienkāršu un brīvu. Es nopirku tikai vīnogas, persiku ledustēju un cukurā grauzdētus lazdu riekstus, jo vēl nejūtos gatava uz sava maigā dupša noprovēt nolaidenu un pepastāvīgu papīru, lai arī cik mīksts tas nebūtu.
link6 mhm|m?

sieva dusmīga, pats neizgulējies, kas tālāk - impotence? [Feb. 28th, 2006|09:48 pm]
Es tā arī nespēju saprast, kālab gulētiešama man mūždien sagādā tik lielas problēmas. Parasti vakaros jūtos pārgurusi un ar bezmiegu ne tuvu nemokos, tomēr nevaru saņemties ielīst gultā, aizvērt acis un izslēgt domas. Sēžu pie virpas vai kādas grāmatas līdz vieniem un pēc tam visu nākošo dienu jūtos absolūti nožēlojami, nevaru ne normāli lekcijās nosēdēt, ne arī pēcāk normāli pastrādāt. Sajūta tāda it kā menopauze būtu iestājusies nieka trīsdesmit gadus par agru un es esmu iestrēgusi jauna meitieša ķermenī. Laikam būs ciešāk jāpavēro televīzijā reklamētās brīnumtabletes - ja nu palīdz arī pret vājprātu.
link2 mhm|m?

navigation
[ viewing | February 28th, 2006 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]