atrunas nepieņemam |
[Oct. 19th, 2005|06:34 am] |
Kad pirms pusstundas nozvanīja modinātājs, pirmā doma manā miegainajā un izspūrušajā galvā bija nēēēē, kam sekoja šodien ir tik daudz lekciju, ka es varētu tās visas neapmeklēt un gulēt līdz divpadsmitiem, tomēr tās saprāta druskas un maita sirdsapziņa, kas man piemīt pat šādā agrā rīta stundā, ierunājās pirms es biju paspējusi iemigt, un te nu es esmu - ēdu brokastīs šokolādes mafinu, malkoju tēju un negribīgi domāju par to aukstumu, kas šorīt aptvers manas svārkos tērptās kājas. |
|
|
Comments: |
| From: | gg |
Date: | October 19th, 2005 - 07:12 am |
---|
| | | (Link) |
|
bet ierakstīt kārtējo ļergu var uzspēt :D
jobcik co! (vispār labrīt!) ne ne šodien tā absinta diena ar Vismaz Trīs Vārdiem! bet patreiz es gribu, nu ne jau uz darbu doties, bet G.U.L.Ē.T.
...taču Ska-P cenšas man uzmundrināt :)
Rīta tējai vienmēr jāatvēlē laiks - tas ir tas vienīgais brīsniņš, kad no rīta var uz brīdi mierīgi apsēsties un sakārtot domas.
| From: | f |
Date: | October 19th, 2005 - 07:31 am |
---|
| | | (Link) |
|
šādos rītos es saprotu, kāpēc man tik ļoti bieži sanāk aizgulēties. bet šonedēļ esmu tik apzinīga, ka pašai šķebina. | |