| atrunas nepieņemam |
Oct. 19th, 2005|06:34 am |
|
Kad pirms pusstundas nozvanīja modinātājs, pirmā doma manā miegainajā un izspūrušajā galvā bija nēēēē, kam sekoja šodien ir tik daudz lekciju, ka es varētu tās visas neapmeklēt un gulēt līdz divpadsmitiem, tomēr tās saprāta druskas un maita sirdsapziņa, kas man piemīt pat šādā agrā rīta stundā, ierunājās pirms es biju paspējusi iemigt, un te nu es esmu - ēdu brokastīs šokolādes mafinu, malkoju tēju un negribīgi domāju par to aukstumu, kas šorīt aptvers manas svārkos tērptās kājas. |
|