vai tiešām vienmēr?
un ja viņš tev piedāvātu satikties kādā vakarā, kad tev jau ir aizņemts?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav runa par to, ka viņam būtu kaut kādi konkrēti plāni, tos es respektēju un respektēju arī to, ka viņam ir savas aizraušanās. Es vienkārši nespēju saprast vai tiešām izbrauciens ar riteni, ko viņš dara gandrīz katru vakaru var būt svarīgāks par mani, ņemot vērā to, ka pāris dienas dažādu apstākļu dēļ neesam tikušies. Tas jau līdzinās - es nevaru tikties 3 stundas agrāk, jo man jāmazgā mati. Un vēl kad man tādā aizvainotā tonī paziņo:"Ja negribi braukt 21, tad vari nebraukt vispār."

(Reply to this) (Parent)

Un vispār es jūtos dranķīgi, ka taisnojos, jo man nudien nav par ko taisnoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

patiesībā es tevi šausmīgi labi saprotu.. identiskas domas un sajūtas.. varbūt aizņemtības objekts nedaudz cits, bet vienu laiku arī ritenis. :)

bet iemesls kāpēc uzdodu šitos jautājumus - lai paskaties no malas, bez šī brīža emocijām. Vnk. konstatē faktu un paskaties - vai tas ir kautkas, par ko vajadzētu bojāt sev noskaņojumu.

vismaz es toreiz jutos slikti tādēļ, ka gandrīz vienmēr izbrīvēju laiku, kad vajadzēja viņam, un dusmojos, ka viņš nedara tāpat. bet nemācēju savādāk un nezinu vai vēl aizvien māku..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka tas nav pietiekoši nozīmīgs iemesls, lai tālab sev maitātu noskaņojumu, bet tas kaut kā kremt un no šīm sajūtām grūti atbrīvoties, t.i., no sajūtām, ka neesi pietiekoši nozīmīga, lai tev varētu izbrīvēt vakaru, vēl ņemot vērā to, ka pie viņa ciemos braucu es nevis viņš pie manis.

Jau sapakoju aparātu un statīvu, došos pabildēt, varbūt tad nedaudz izvēdināšu galvu. Lai tad šim viņa divu ratu draugs taisa vakariņas un mīlējas ar viņu, man citas nodarbes.

(Reply to this) (Parent)