pat pasaulei reiz pienāks gals |
[Feb. 28th, 2005|12:07 am] |
|
|
|
Comments: |
Izklaides sāk palikt nogurdinošas.
Tas izklausās tik vienkārši.
Nu gan salīdzinājumi. Iemīlēties tomēr man padotos labāk, lecienam nepietiktu drosmes.
Labprāt tev atsmaidītu, bet man sasāpējusies galva, un izmocīts smaids tomēr ir un paliek izmocīts smaids.
Sāpes pārņēmušas tieši to smadzeņu daļu, kas atbildīga par smaidiem un ironiskajiem smīniem. Drīkst es tikai tā dziļi ieskatīšos acīs?
Ar aizvērtām acīm aizvērtās. Skaisti. Tāpat kā klusumā sarunāties - jāmāk. | |