Tāda īpatnēja nedēļa. Cilvēki psiho (man arī bija savi zvaigžņu momenti) un nevīžo viens otrā ieklausīties. Visu laiku kaut kāds adrenalīns, kas brīžsiem pāriet stresā. Un, paskatoties apkārt, man tik tiesām ir sajūta, ka mani šis viss vēl maigi skāris.
Mazliet tāda sajūta, ka visi šauj ārā savas ēnas puses kā torpēdas un apkārt nemaz neskatās. Toties, ja izdodās tomēr piezemēties un paskatīties, var ieraudzīt daudz interesantu lietu.

Šodien pagaidām mierīgi. Pirmo reizi šajā nedēļā. Vai nu pārgājis pāri tas vilnis, vai tūlīt nāks atpakaļ XD