Bija palikušas 3 biezpiena-auzu maizītes (tomēr par blīvu, lai ēstu tāpat, jāpadomā par recepti).
Iesmērēju parasto pyrex ar sviestu, maizītes sagriezu mazos kubiciņos, pa virsu 1 ola ar kautcik 10% saldā krējuma, 1/2 vācu paciņas vaniļas cukura, bik kanēļa un 1 1/2 sarīvēta Laimas 87% kakao šokolādes un 6 pilieni stevia. Tad 2 āboli (kaut kādi random no Rimi lielā maisa, sarkani), nomizoti un mazos kubiņos sagriezti, pa virsu vēl nedaudz 10% saldā krējuma ar atlikušo vaniļas cukuru, 1 1/2 šokolādes, bik kanēļa un 6 pilieni stevia (es ceru neaplauzties). Vajadzēja ābolus tur apviļāt laikam labāk, bet negribēju lasīt nost - pārlēju.
Tagad cepās, bet man ir nelabas aizdomas, ka bez cukura karamelizācijas nebus tik forši.
[Upd.: Cepu uz 5 aptuveni kādas 40 minūtes, uz pēdējām 10 vēl pārlēju nedaudz samaisīta kopā salda+skāba krējuma. Kopā turas nosacīti, saldums ir ok, karstam nedaudz kaut kāda piegarša (stevia?) ko aukstam nejūt, attiecīgi labāk garšo auksts. Principā neslikti pirmajam mēģinājumam bez glutēna un samazinātu cukura daudzumu un ir okei if you take it for what it is. Varbūt jāizmēģina, ko auzu milti dara smilšu mīklā. Pieļauju gan, ka tur vēl kaut ko vajadzēs, blīvums/smagums cits.]

Šodien istabā ielidojušas jau 2 zīlītes, bet uz ziemu odu tīklu likt kaut kā tizli tomēr. Ja nu vienīgi tiešām kaķīti paņemt, lai gan to drīzāk pēc pārkārtošanas.

Pēdējā laikā strauji svārstās garastāvoklis. Varbūt jāsāk dokumentēt.