Jūties tā, kā jūties :)
Katrā ziņā es tevi drusku apbrīnoju un labprāt gribētu sev kādu kripatu tā viegluma (bet rēķinos arī ka ne jau viss, ko izlasu, ir tieši tā, kā es to izlasu, ar gadiem esmu sapratusi, ka man vienkārši vienmēr šķiet, ka citi gudrāki un visu zin labāk un dara pareizi)

Un varu no savas puses piebilst. Bērni IR dažādi. Es par to arī nedaudz pārdzīvoju, bet nu vismaz man ir tā, ka ar vienu ir stipri grūtāk un ar otru ir daudz, daudz vieglāk un priecīgāk un laimīgāk. Man ar to vēl jāiemācās tikt galā.

(Reply to this) (Thread)

Man pietrūkst pacietības. Ļoti pietrūkst.
Kā Tu ķibinies un knibinies ar meitām, labprāt nelaistu lielo dārziņā... Man tam nervi par švakiem. :)

Un bērni, protams, ir dažādi. Es gan ikdienā varu salīdzināt tikai savus divus, bet viņi ir absolūti dažādi. Labi, ka abi traki burvīgi. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es lielo labprāt nelaistu dārziņā, jo man par šo dārziņu ir dalītas jūtas, bet nav man pašai tās pacietības un spēka tikt ar viņu galā. Tas nav slikts dārziņš, bet nav arī gluži tāds, ka sajūsminātos, un šobrīd škiet arī viņai tur paliek garlaicīgi, tāpēc stāsta, ka grib palikt mājās. Vai arī šobrīd ir pārāk liela manipulēšana ar rūķiem : ) (nu kā var gribēties iet uz vietu, kur rūķi atņem un paslēpj knupi, kas ir viņas vienīgā mīļmanta)

Lai vai kā, doma bija, ka mājās viņu gribētu vairāk tāpēc, ka sargāju, jo viņa ļoti, ļoti visu ievēro, kaut izskatās, ka tik skrien un nepievērš uzmanību. Bet pēc tam pārdzīvo. Mazo māsu daudz mierīgāku sirdi laižu prom no sevis.

Tā ka sanāk, ka ne tikai bērni ir dažādi, bet arī viena un tā pati mamma ar katru bērnu ir cita :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet nevar būt vienāds pret dažādiem cilvēkiem - lieliem vai maziem. :)

(Reply to this) (Parent)