|
Jūnijs 4., 2010
19:10 šodien dabā īstenoju vīziju, kas manā prātā dzīvoja, kad izvēlējāmies dzīvot netālu no vecākiem. garām ejot, pavēru vārtiņus, sabužināju suņus, iestūmu ratus, pamāju vecākiem, uzliku uz acīm saulesbrilles un smaidīdama aizdevos pie friziera. un pēc dažām stundām laimīga un ar košu galvu saņēmu savu smaidīgo bērnu. :)
|
Comments:
| From: | tvarj |
Date: | 4. Jūnijs 2010 - 22:43 |
---|
| | | (Link) |
|
mees ar mammu braucam mashiinaa un runaajam: mamma: es runaaju ar (nosauc tavu vaardu un pirmslauliibu uzvaardu), teicaas braukt pie mums ciemos. es: kas taa taada? :DDD es tavu meitas uzvaardu vispaar pirmo reizi dzirdeeju!
man savu uzvārdu katru reizi nācās ļoti lēnām izrunāt, lai visi saprastu. tagad nekādu pārpratumu. :D
pat aukles esamība vecāku formātā, nespētu mani piespiest dzīvot viņu tuvumā
brīvība no senčiem ir kaut kas kā dēļ visi tīnisma gadi ciesti:)
atkarīgs no vecākiem. :) ja nevajag, mēs mierīgi varam arī pāris nedēļas nesatikties, kaut tepat blakus dzīvojam. ;) |
|
|
Sviesta Ciba |