|
Aprīlis 15., 2008
21:06 - par mājas lietām katram kokam divi gali - i savi labumi privātām celtnieku brigādēm, i - oficiālām firmām. palūdzām tāmi gan vieniem, gan otriem, parunājāmies ar abiem. un galu galā izlēmām par labu oficiālai firmai. tam ir vairāki iemesli. gan tas, ka pēc cenu svārstībām summu atšķirības vairs nav diez ko lielas, gan mūsu mazā ieinteresētība (un patiesībā jau nespēja laika trūkuma dēļ) skraidīt un meklēt materiālus, lai katru nieku piegādātu celtniekiem, gan, kas ir ļoti būtiski - garantijas padarīto darbu kvalitātei. priecē arī tas, ka būvnieki automātiski neizvēlas vieglāko risinājumu un akli neseko projektam - sniedz savus ierosinājumus, kā māju uzbūvēt tā, lai tā mums būtu maksimāli ērta un ekonomiska ekspluatācijā. mutiska vienošanās ir noslēgta, tagad vēl papīru lietas - galējā tāme un līgums. idejiski mēneša beigās vajadzētu sākt būvēties, ja nekas nenoies greizi ar banku vai materiālu lietām. būvatļauja, būvniecības apdrošināšana (kas no šī gada, starp citu, ir obligāta) un citas tādas lietas jau ir kārtībā. tagad lauzām galvu par apkuri. tas, ka izvēlamies siltumsūkni, jau ir skaidrs - gan ekoloģiski, gan ekonomiski, gan atkrīt visas kurināšanas klapatas un laika patēriņš. taču, arī, kad izvēlēts apkures veids, nākas izvēlēties no miljons dažādiem risinājumiem. patiesībā, kādiem četriem, bet tā kā summu atšķirības svārstās tūkstošos un plusu-mīnusu saraksts ir gana garš katram no tiem, izvēle nav viegla. vēl kāda lieta, kur mums dalās domas - jumts. miks ir par metāla jumtu, es - par bitumena šindeļiem. mājai labi izskatītos gan viens, gan otrs, bet koka piebūve un nojume būtu glītākas ar šindeļiem. mazliet biedē arī tas, kādu troksni varēu radīt lietus, dauzoties pret piebūvi, kur jumts nebūs nopakots. turklāt krāsainais šindelis (variācijas ar toņiem) krietni atvieglo logu un koka daļu toņu saskaņošanu ar jumta krāsu. un cenu atšķirības praktiski nav. (it kā mazliet biedē šindeļa tieksme apsūnoties, bet, ņemot vērā, ka vienīgais lielais koks, kas mums ir, tiks nozāģēts, jo top bīstams un saule apceļos abas jumta puses, ar to problēmām nevajadzētu būt.) nu, jā. tad vēl jautājums par to, kādu kanalizāciju izvēlēties (visizdevīgāk būtu ņemt bioloģisko, bet, kad raks pamatus, redzēs, kas tur ar gruntsūdeņiem darās) un vai slēgties pie ūdensvada, vai izmantot personīgo aku. tā kā domāt pietiek par ko. :)
|
Comments:
Par jumtiem runājot - metāls ļoti uzkarst un ja nu (nedod nu Dievs) kādreiz kāda uguns nelaime (neviens no tā nav pasargāts, māju jau ceļ ar domu, ka viņa būs vismaz pāris gadsimtus) - māja var ātrāk aiziet bojā, jo metāls neplīst un nedefermējas, tas tikai karst un rada siltumnīcas efektu. (Mēs kad apskatījām jumta variācijas, metāls bija pirmais, ko vīrs noliedza). Mēs uzlikām tās plātes (pēkšņi vairs neatceros to nosaukumu) - gan vieglas,gan krāsainas. par to siltumsūkni runājot - cik elektrību viņš patērē diendienā,nezini?
Suuknis ir leetaaks nekaa malka, gaaze un shkjidrais kurinaamais. Shvaagjerim jameejais pukshkjina jau 2ro gadu un elektriibas reikjins nav ne tuvu tik liels kaa par dziivoklja apsildiishanu Riigaa, ziemaa...
Ir zināmi konkrēti skaitļi? Tīri salīdzināšanai?
Njus, maaju uz nepilniem 300 kvadraatmetriem, kuraa ir arii uz elektriibu kurbuleejama pirtinja, aukstaakajaa ziemas laikaa apsildida par nepilniem 80 naudinjaam.
turklāt man ir tāda sajūta, ka tas metāls ir tik mākslīgs materiāls... kā tāds spēļu jumtiņš. siltumsūknis elektrību tērē atkarībā no tā, cik grādi laukā (jo aukstāks - jo vairāk jāpieslēdz elektrība). mums paziņām šoziem sanāca tā ap 70 Ls mēnesī par elektrību maksāt. bet tas kopā ar visu pārējo patēriņu - gaismām, plītīm, ledusskapjiem utt. kad grādi ir plusos, viņš elektrību praktiski netērē, tikai tik, cik pašam sevi uzturēt pie dzīvības un siltu ūdeni turēt. nezinu. draugi, kas tagad būvē māju un arī gribēja likt siltumsūkni, no šīs domas atteicās, jo pēc elektrības cenu pacelšanas viņi parēķināja, ka baigi dārgi sanāks. bet viņiem ļoti liela māja - 300 m2. domāju, ka mums tik traki nebūs. turklāt esmu gatava mazliet piemaksāt, lai man nebūtu jāķēpājas ar malkas gādāšanu, šķūņa celšanu un ikdienas kurināšanu.
un, ja ņem vērā, kādas mums te pēdējās ziemas, tad vajadzētu visam darboties ekonomiskā režīmā. :)
nez, tā ķēpāšanās tāda vienreizēja ar to malku. Vai ik pa brīdim, pa bišķim. Mani biedē tajos sūkņos fakts, ka siltumu viņš var turēt tikai 3 dienas, ja nu pazūd eleketrība (varbūt trīs nedēļas, nevis dienas, kaut kā neticas par tām dienām. Jebkurā gadījumā - nekas dikti ilgs. Un zinot tehnikas spējas lūst... bet es ticu, ka jums būs dikti ekonomisks sūknis, kurš nekad nekad nelūzīs, vai ne? :)
mēs, protams, pieļaujam iespēju palikt bez elektrības. tāpēc pirmajā stāvā liksim arī kamīnkrāsni, ar ko apkurināt vismaz pirmo stāvu. ar tādu agrāk arī dzīvokli apkurinājām, tā kā vajdzētu būt ok. un māja mums neliela. :) un šausmīgi ceru, ka nenāksies uz 3 nedēļām palikt bez elektrības, jo mums turpat latvenergo tīkli un dobeles dzirnavnieks, kam ar elektrība vitāli nepieciešama. :) un par malku. jā, jāgādā vienreiz gadā. bet jānes viņa iekšā mājā, katru dienu jākurina utt. visu mūžu esmu nodzīvojusi ar malkas apkuri, kaut kā neimponē mani tas viss. (ja neskaita skaistas kamīna liesmas aukstā ziemas vakarā. :))
Vispār jau var ģenerātoru iegādāties, ja bail par elektrības zudumu :)
domāju, ka mēs turpmākos 30 gadus pārtiksim no plikiem rīsiem un ūdens (gribēju jau teikt, ka no maizes, bet tā tagad pārāk dārga) un nekāds ģenerātors mums nespīd. :D |
|