acis plaši aizvērtas -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 10., 2007

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
15:53
vakar es domāju par pieaugšanu. vai un kad pienāk tāds moments, kad cilvēks saprot: jā, tagad es esmu pieaudzis?
tāds dīvains vecums pienācis, kad skolas un cīņu biedri precas un ražo bērnus čupām vien. savos padsmit gados man tas likās kā pieaugšanas zīmogs uz pieres. tagad es par to vairs neesmu īsti pārliecināta, jo kādi jēpīši viņi bija savos 16-17, tādi ir tagad. tikai ar bērnu vai diviem.
un tad es sapratu. tā cilvēku daļa, kas man maziņai esot bija "pieaugušie", tādi arī mūžam paliks. +/- mani gadi vienmēr būs jēpīšu paaudze, kas manās acīs nekad īsti nepieaugs, bet sīkie vienmēr būs sīkie. kad man būs 60, sešdesmitgadnieki būs savējie, bet četrdesmitgadnieki - sīkie.

(5 saka, ko domā | gribu izteikties)

Comments:

From:[info]sileens
Date:10. Septembris 2007 - 16:11
(Link)
kļūt pieaugušam ir nolādēts liktenis
[User Picture]
From:[info]amanita
Date:10. Septembris 2007 - 16:14
(Link)
varbūt, kā kuram.
tam, kas nav atradis sevi jaunības maksimālismā vai bērnības pasaku grāmatās, pieaugušo dzīve ar biroju, papīru kalniem un svarīga paskata uzvalku nāk kā atpestīšana.

From:[info]sileens
Date:10. Septembris 2007 - 16:18
(Link)
tb
Jāņa 1. vēstule 4:4
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:10. Septembris 2007 - 16:40
(Link)
Man vienmēr ir bijis bail palaist garām to brīdi, kad es būšu pieaugusi. Tās ir vienas no stabilākajām bailēm manā mūžā.
[User Picture]
From:[info]amanita
Date:10. Septembris 2007 - 16:45
(Link)
bet kā tu sapratīsi, ka tagad tu esi pieaugusi?
kur ir atskaites punkts?

> Go to Top
Sviesta Ciba