|
Septembris 10., 2007
amanita | 15:53 vakar es domāju par pieaugšanu. vai un kad pienāk tāds moments, kad cilvēks saprot: jā, tagad es esmu pieaudzis? tāds dīvains vecums pienācis, kad skolas un cīņu biedri precas un ražo bērnus čupām vien. savos padsmit gados man tas likās kā pieaugšanas zīmogs uz pieres. tagad es par to vairs neesmu īsti pārliecināta, jo kādi jēpīši viņi bija savos 16-17, tādi ir tagad. tikai ar bērnu vai diviem. un tad es sapratu. tā cilvēku daļa, kas man maziņai esot bija "pieaugušie", tādi arī mūžam paliks. +/- mani gadi vienmēr būs jēpīšu paaudze, kas manās acīs nekad īsti nepieaugs, bet sīkie vienmēr būs sīkie. kad man būs 60, sešdesmitgadnieki būs savējie, bet četrdesmitgadnieki - sīkie.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |