a skolotāju kriķi tu taču zini...
(ir vēl kādi jautājumi?)

bet ja no savas pieredzes - telpiskā domāšana ģeometrijā vai nu ir, vai arī nav, un iemācīt to - man liekas - nevar.
formulas, savukārt, vispār nevajadzētu likt kalt no galvas, jo no tā tiešām nekādas jēgas nav. lai arī man tā matemātika visai tuva vēl joprojām, vienīgās formulas, ko atceros no skolas, ir kvadrāttrinoma diskriminants, pitagora teorēma un atvasināšanas/integrēšanas formulas. taisnleņķa trijstūra trigonometriskās sakarības, piemēram, es tā palēnām sāku atcerēties tikai trešajā kursā....

prof. buiķis mums lasīja vienu varen neinteresantu un sausu kursu (kurā viss grozījās tikai ap formulām) - matemātiskās fizikas vienādojumus. pats labi saprazdams, cik garlaicīga var būt šī tēma, vairumā lekciju viņš mums stāstīja stāstus iz fizikas, kas robežojās ar zinātnisko fantastiku, tā ka pat (bez ksenofobijas, nepārproti) vienmēr pļāpājošās krievu jaunkundzes mutēm vaļā klausījās. vienā lekcijā viņš teica (un tas man tā labi dziļi ir nosēdies), ka galvenais ir, lai mēs atceramies, par ko šajā priekšmetā apmēram ir runa, ar pārējo nav jāpiegružo smadzenes. un taisnība viņam vien ir... tikai nezinu, vai tas TEV palīdz...

(Reply to this) (Thread)

Nu, ar Kriķi man ir visai daudz kopīga, atļaušos cerēt;) Man vienīgi nekaitētu nedaudz vairāk zinātnes. Par palīdzību - neliels atbalsts jau vienmār palīdz:))

(Reply to this) (Parent)