nezinu, es tos uzdevumus risināju, kā tādu krustvārdmīklu, vai krimiķi... meklējot vainīgo. Vienkārši spīts iekšā, ES un nevarēšu!! Galvenais bija pierādīt sev ka es to varu, citu viedoklis man nekad nebija svarīgs, kā arī metodes ar kurām tie visu panāca. Es zinaju, ka varu ... un dabuju to gatavu. Un visvairāk man patika, ja varēja dabūt kādu elegantu rusinājumu.. tadučenei acis bija lielas , a es tēloju, ka priekš manis tas ir sīkums ;o), kaut gan , lai to panākt, šad tad vajadzēja ne tikai kādu lieku grāmatiņu palasīt, bet arī paņemt vielu no nākamām nodarb...

(Reply to this) (Thread)

Man bija viena skolniece, starp citu - fiksākā dāmīte klasē, kas ik pa laikam piektdienās lūdza papildus mājas darbu, jo tad, ja paliek bēdīgi, viņa rēķinot algebru. Pēc izrēķinātajiem apjomiem secināju, ka pārāk priecīgi viņai neiet:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

;o(... tas ir cits gadijums... man tas genos... māsa jau gadus ... matemātikas skolotāja... es arī no cipariem pelnu... joprojām nevaru saprast... vai to es esmu no dzīves gribējusi...;o(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinām mēs šitos gēnus, zinām;))

(Reply to this) (Parent)