nomainīju BA tēmu. pēdējā brīdī. pēdējā brīdī.

šodiena ir bijusi emocijām bagāta. pusdienlaikā ik pa brīdim nelaimīgi apraudājos, jo atkal neesmu nolikusi teorētisko fonētiku, kaut arī šoreiz es nebiju stoned.

dodoties uz tikšanos ar BA vadītāju un pirms tās, es atkal pamanījos apraudāties par sūro likteni, kas mani gaida gadījumā, ja nepaspēšu uzrakstīt BA. Pie viena dabūju atzīmi par kursa darba parādu. Atkal 9. Nemainīga atzīme, jo par katru kursa darbu esmu dabūjusi 9. Ak, un pasniedzējs mani paslavēja. Un bija izbrīnīts, ka BA ieteicis tik plašu tēmu un ierosināja man to steigšus nomainīt uz šaurāku (tas jau nekas, ka līdz BA reģistrācijai palicis mazliet vairāk kā nedēļa), un motivēja mani mierinot, ka man jau ir puse BA, ja paņemu to materiālu, kas ir kursa darbā. Un vēl piebilda, ka varbūt man vajadzētu apsvērt pagarinājumu (kas ir 1 diena) un izdomāt kādu fake reason kāpēc man vajag to pagarinājumu. es dievinu savu darba vadītāju.

huh. es šobrīd jūtos ļoti laimīga un atvieglota, jo tik daudz kas atrisinājies vienas dienas laikā. ar kosmosu noteikti visu var sarunāt, tikai viens solis jāsper tam pretim.

šonakt rakstīšu BA pirmo nodaļu. Turisas - Battle Metal iet uz riņķi, uz riņķi vien, jo ļoti jauki motivē.

šobrīd mani motivēt studijām var tikai apziņa, ka jācenšas pēc iespējas vairāk izdarīt, lai vismaz būtu apziņa, ka es esmu darījusi visu, kas ir manos spēkos.
un savu pūliņu augļus es redzēšu, ja redzēšu, ne ātrāk par ceturtdienu.

aizbraucu paskatīties AnimeFest gājienu un satiku sen neredzētus cilvēkus. viens pat mani sašokēja, metoties mani skaut un vēl celt gaisā. Xixes visu laiku sarkastiski jokoja, ka tas ir geeku saiets. (Oh, well, I don't know. Maybe I'm geeky too, if I am watching something like that and taking photos of random characters I see.) Aw,un daudzi cosplay tērpos saģērbušies cilvēciņi izskatījās tik mīlīgi, ka es sāku nožēlot, ka kaķausis esmu atstājusi mājās. :D

kaila, guļot melleņu mētrās, sapņoju par iegrimšanu zemē (velkot kaut kādas paralēles ar filmas Trainspotting ainu, kurā galvenais varonis iegrimst grīdā līdz ar paklāju). ap mani apvītos augu un koku saknes, un es saplūstu ar zemi, tās smaržu un visu dzīvo. zemes ieskauta, tajā peldoša Ofēlija.
nē, mani nemāc skumjas. es varētu raudāt aiz prieka par to, kas man ir.

Ķīšezerā pēdas atklāja peldsezonu. murr.
bet rokām dārzā bija manikīrs. ha.

man liekas, ka ir stulbi, beidzot augstskolu, fočēties ar diplomu un baigo smaidu, ja cilvēks savu gala darbu nav bijis spējīgs uzrakstīt pats, bet samaksājis, kādam par tā uzrakstīšanu. nespēju uz tādiem indivīdiem raudzīties ar cieņu.

šodien ieraudzīju luisā, ka esmu nolikusi lingvistikas eksāmenu (atzīme nav tas svarīgākais šajā posmā - galvenais, lai būtu sekmīga un man nebūtu parādu). sāku pat raudāt.

vēl tikai teorētiskās fonētikas eksāmens. man jāpabeidz LU. savādāk nemaz nevar būt.
jāsaņemas. arvien biežāk nāk prātā doma, ka uz kādu no BA rakstīšanas posmiem (visticamāk, ka beigu) labprāt smeltos papildus enerģiju kādā ķīmiskā vielā. tad jau manīšu, vai vispār tas būs nepieciešams.

mjau. es šodien atpūšos un atgūstos no nakts rakstīšanas maratona. vairāk kā 6 stundas pavadītas laukā un vismaz 4 no tām, sēžot pie Ķīšezera zem koka, kas aug tik tuvu ezeram, ka tā saknes ir ūdens izskalotas un apskalotas.

gribu uztaisīt kaut ko pie griestiem piekaramu ar gliemežvākiem, kurus salasīju pie Ķīšezera.

cīnīties ar miegu ir vieglāk, ja kaut kas ir jāizdara, ļoti, ļoti jāizdara un nedrīkst atlikt. izcīnīju līdz 5 un tad rakstīju vēstuli pasniedzējam. gaudulīgu attaisnošanās vēstuli.

es beidzot pabeidzu kursa darbu, kas nozīmē, ka teorētiski man jau ir par vienu parādu mazāk.
tagad jāķeras klāt BA.

mazliet salijām. stāvējām pie kaut kāda grausta zem jumtiņa un klausījāmies negaisā.
mežs lietū ir skaists.
man tagad gribas daudz klusēt.

ha.
un es šobrīd jūtos tik stulba.
nevaru izdarīt pat vispārējus secinājumus, apgalvojumus par attiecību nozīmīgumu cilvēka dzīvē un eksistencē.
es taču nevaru pateikt, ka - ē, tā tas vienkārši ir, ka tā tam jābūt, un ka vispār ir jauki rūpēties un sajust rūpes, un būt mīlētai un mīlēt.

aw, es būtu tik nežēlīgi laimīga, ja kāds manā vietā atrastu visas grāmatas, kuras vajadzīgas bakalaura darba teorētiskajai daļai...
vai vismaz izlasītu manu nepabeigto introduction un teiktu, ka viss ir loģiski, jo man nekas no tā, ko esmu uzrakstījusi, nešķiet loģiski un neapšaubāmi.
un man sāp galva.

nosaluši pirksti un kājas. slinkums apģērbties un aizripot pagatavot brokastis.
sapņoju, ka pazaudēju naudu, un tad pa kaut kādām aizām un strautu gultnēm meklēju.

labrīt, sienas un krokusa zied sagraizītās grāmatas vākā. no viena grāmatas vāka jau spraucas laukā zāles asni. wuppī!

labrīt, astronomiskais pavasari.

First Aid Kit - To A Poet

mans pavasaris sāksies tikai tad, kad no ielām nokusīs pēdējie ledusvāki un netīrā sniega čupas.

tomēr marts ir pārmaiņu laiks - rīt pārvācos uz Mežaparku. (:

šodien noberzu no sarkanās sienas zīmējumu. negribas šeit, Juglas dzīvoklī, atstāt daļu no sevis. kaut gan tā paliek. neizbēgami.

bet es neskumstu. es sevi varēšu izpaust citur un daudz pilnvērtīgāk. varēšu katru rītu pamosties blakus savam murrkaķim. no rītiem mūs sveiks saule un zilas debesis, un vārnas, kad atvērsim aizkarus. mēs atkal un atkal varēsim iekrist spilvenos un segās un bužināt viens otru, daudz smieties un mīlēties, apskauties un pētīt viens otru, atklājot vēl neapdzīvotākas salas un nepieradinātāku dabu viens otrā.

es mēdzu sagraut, lai celtu no jauna. no radošā līdz destrukcijai. un tad atkal atpakaļ uz laimīgo zemi.
vienu brīdi pati sevi gribēju triekt tajos stiklos. spoguļa un vīna pudeļu lauskās.

...

atpakaļ pie radošā.

I lost my armour and my courage. man patīk kailums.