šodiena ir bijusi emocijām bagāta. pusdienlaikā ik pa brīdim nelaimīgi apraudājos, jo atkal neesmu nolikusi teorētisko fonētiku, kaut arī šoreiz es nebiju stoned.
dodoties uz tikšanos ar BA vadītāju un pirms tās, es atkal pamanījos apraudāties par sūro likteni, kas mani gaida gadījumā, ja nepaspēšu uzrakstīt BA. Pie viena dabūju atzīmi par kursa darba parādu. Atkal 9. Nemainīga atzīme, jo par katru kursa darbu esmu dabūjusi 9. Ak, un pasniedzējs mani paslavēja. Un bija izbrīnīts, ka BA ieteicis tik plašu tēmu un ierosināja man to steigšus nomainīt uz šaurāku (tas jau nekas, ka līdz BA reģistrācijai palicis mazliet vairāk kā nedēļa), un motivēja mani mierinot, ka man jau ir puse BA, ja paņemu to materiālu, kas ir kursa darbā. Un vēl piebilda, ka varbūt man vajadzētu apsvērt pagarinājumu (kas ir 1 diena) un izdomāt kādu fake reason kāpēc man vajag to pagarinājumu. es dievinu savu darba vadītāju.
huh. es šobrīd jūtos ļoti laimīga un atvieglota, jo tik daudz kas atrisinājies vienas dienas laikā. ar kosmosu noteikti visu var sarunāt, tikai viens solis jāsper tam pretim.
my head is in the stars - Komentāri
my feet are in the sky