stūlbi. gribētos jāņos vienkārši pasēdēt pie ugunskura, dzert tēju, sagaidīt rītu un pabradāt pa rasu. un tomēr vienai kaut kā negribās.

es šorīt atkal runāju ar sevi. angliski. teicu sev, ka jāslīpē British English. ka jāpulē, kā briljants. oh, sweet irony.

domāju jau par un ap izraušanos no Tūjas siltās paspārnes. tādi, lūk, pīrāgi. garlaicīgi paliek. pietrūkst komunikācijas. jo visvairāk es laikam runāju ar sevi. vecmamma runā tikai par lietām, kas jāizdara un kurām nav laika. un drīz jau būs noslīkusi savās atmiņās.

vakar atvēru vecvecmāmiņas skapi. un tik tiešām man sāk likties, ka visu vecu cilvēku drēbes smaržo vienādi. viņām ir tāda dīvaina smarža. (citi gan teiktu smaka, bet tā kā manam degunam nav nepatikas, tad es saku, ka tā ir smarža). un skapis nudien ir jauks. un es to gribētu redzēt savā Rīgas istabā. maybe someday.

ilgojos pēc Rīgas. lai arī cik negatīva tā reizēm nebūtu. bet tajā mīt cilvēki; kā skudras tie nemitīgi skraida un steidzas. un sabiedriskajā transportā tomēr esam tālu viens no otra.

 

 

šodien esmu laukos. jippī jeij. sea, i'm coming to you!

un šodien no rīta rastas daudz atbildes.

un ar milzu nepacietību gaidu sesijas beigas.

11. jūnijā pēdējais eksāmens.

pēdējā laikā mani saviļņo citu cilvēku veiksme. tāds silts strāvojums cauri visam ķermenim.

es šodien atklāju peldsezonu :)

šodien esmu vēl izklaidīgāka kā jebkad. aizmirsu mājās e-talonu. domāju, ka esmu to pazaudējusi, jo, ziniet, "e-talons jau nav nekāds ķieģelis", kuru dzirdēsi izkrītam no kabatas :D
aizmirsu pie Origo uz soliņa lietussargu un pēc pusstundas devos tam pakaļ. man par lielu sajūsmu, lietussargs vēl tur atradās.
būtu dikti skumīgi pazaudēt vecvecmāmiņas auduma lietussargu.
sapirkos visādus nieciņus rotām. un man vairs nebija naudas autobusam. :D

to laikam sauc par pavasari galvā.

celebrate the moments that we share
open up your eyes -
it's a beautiful day

/Miranda Lee Richards - Beautiful Day/

vakardienas dungā dziesmiņa.

and there was written - forever your slut.

es esmu eņģelis.

vakar bradāju pa jūru. šļūkājos ar pēdiņām pa švīkstošajām smiltīm. un pārbridu 3 urdziņas. tēloju paviļņiemdejošo.
visbeidzot apsēdos smiltīs un skatījos uz mierīgo jūru, kurā spoguļojās tumši zili negaisa mākoņi.

es biju tik jūsmīga. manu seju rotāja iedauzīts smaids.
un pat negaidīts lietus nebūtu varējis mani saskumdināt.

daudz jauku domu.
un atmiņu.

aizvakar ar Aivi un Endiju pļāpājāmies, ka būtībā jau performance tā pati ikdiena vien ir. tikai mazliet neparastāka. (lai gan cik ikdienišķi bija vērot cilvēku, respektīvi, viņa galvu, kas spraucās laukā no zemes, un uzdeva tādus jautājumus, kā piemēram, kāda ir mākslas būtība un vai māksla spēj glābt? un galu galā tika atnests gailis, kuru mums bija jāglābj, savācot 30ls)

mēs smējāmies, ka mēs varētu ielūgt bariņu cilvēku un viņi skatītos, kā mēs ēdam un skatāmies seriālu Ugly Americans. nju izpīpē to dziļo domu, ko mēs attēlotu.

ha. un vai kāds gribētu nākt ciemos un vērot, kā es dejoju indiāņu lietus deju pie kaut kā pavisam absurda un ritmiski nesaderīga, pie tam atrodoties telpā? iedomājieties pilošus griestus. un galu galā izrādītos, ka kaimiņi vienkārši aizmirsuši aizgriezt krānu.

vai arī es servētu ēdienu un supernetto atlaižu avīzēm.

runājot par ēdienu, brokastotlaiks ir klāt.
jau tuvojas pusdienbrokastis.

eh. es nolēmu, ka noplīsušo vannasistabas krānu pielīmēšu atpakaļ ar superlīmi. :D

I'm like a bird
I only fly away

tādas man šodien sajūtas.

tveru, baudu, aizlidoju bez sirdsapziņas pārmetumiem.
un tā pat varbūt ir labāk.

P.S. dabūju Salvadora Dalī dienasgrāmatu. wuppī.

"when I'm lost I look at my picture of you" /Joshua Radin - Someone Else's Life/

man šodien iedauzīts smaids.
bet sirdī kāds tomēr ar mazu kniepadatiņu dur.
pietrūkst mīļo vārdu. un rodas iespaids, ka tādus arī nekad nesagaidīšu.
nesagaidīt man ne zaķīšus, ne kaķīšus, ne citus zvērus un nezvērus.

vakar ņammāju un skatījos uz draudzeni un viņas puisi, kā abi bužinās un moka viens otru, tā mīļi.
es arī vēlētos, lai mani sabužina tā, ka spiedzu, smejos.

šausmas kā pietrūkst tās banalitātes.
tās vienkārši liek justies tuvākai.

vai arī es kļūdos?

man ir 4 dredi. yeah. :)

plakstiņi kā rūpīgi aizvērtas grāmatas.

un es esmu pavasara apmāta.
 



smaids līdz ausu ļipiņām. patīkams nogurums. jā, un domas. par to, kas tad ir "pavasaris galvā"... nu, nav man rozā briļļu. tikai lērums pacietības.mī un žē. es pati par sevi brīnos. ir pavasaris un iemīlēšanās. un sirds ritms paātrinās un reibst galva Tev blakus esot.

šorīt 7:00 biju skriet. apskrēju tādā lēnā riksītī ap Bābelītes ezeru (man gan vairāk tas atgādina milzīgu dīķi) un izbaudīju rīta dzestro gaisu.
gribējās ietīties miglā.

ha. nācu mājās no pastaigas. un pagalmā mani pārtvēra kaimiņš no 5. stāva...

- čau! es vēlreiz atvainojos par to pudeli. es tiešām tā negribēju. (tas jau nekas, ka no balkona mestā plastmasas pudele nevienam netrāpīja. to bija redzējusi Dita un tik skaļi nolamājās, ka pēc 5min pie mūsu durvīm izmisīgi zvanījās kaimiņš un kad atvērām viņš lūdza piedošanu, neesot gribējis nevienu savainot)
- nē, nē! viss kārtībā!
- es gribēju vaicāt, vai tavai draudzenei ir puisis?
- jā.
- un tev?
- nē.
- bet tu meklē puisi?
- nē, nemeklēju.
- un, ja gadījumā puisis atrastu tevi, piemēram, es?
- nezinu.

un tā vārdu pa vārdam līdz viņš jau dod savu numuru. un sola nākt ciemos ar Monopolu (viņam esot latviešu versija un viņš vienmēr uzvar). es tikai gardi smejos. un cenšos dažādi atrunāties. viņš mani pavada līdz durvīm un piesaka, ka gribēšot piparmētru tēju, jo tēja ir galvenais, kas vajadzīgs, spēlējot Monopolu. būšot pēc stundas.

durvis aiz manis aizcērtas. un es ceru, ka kaimiņš neatnāks. abas ar Ditu smejamies. un ceram, ka neatnāks. ka būs aizmidzis.

viņu sauc Raits Aivars. un viņa telefona numura pirmie trīs cipari - 203 - nozīmējot viņa auguma garumu.

es tikai smejos.

pastaigājāmies pa Šmerļa mežu. skrējām. gulējām sūnās un mētrās.

Tu esi tik aizsniedzams un neaizsniedzams reizē.
Tev vienkārši jāiedod man roka. jātur mana plauksta. cieši.

es gaidu, kad Tu iemācīsies izrādīt savas jūtas. maigumu, kas ir Tevī.
un reizēm es kļūstu tik nepacietīga, ka man gribētos Tev iekost degunā. pa jokam.

es esmu pavisam kaila. un "kājas, noberztas jūtās, allaž čūlo".

pamodos no rīta. un sapratu, ka vai nu šodien vai nekad.
es eju prom. uz neatgriešanos.
es vairs negribu negulētas naktis un miegainus rītus, un dienas.
es vairs nebūšu, es vairs neesmu web čata meitene.

uzrakstīju priekšniecei garumgaru vēstuli, izklāstot promiešanas iemeslus. viņa eksplodēs no dusmām.
But who cares? I don't.
protams, tā viņai būs kārtējā pļauka sejā, bet es vairs negribu sevi iznīcināt. esmu pārāk jauka, lai strādātu tādu darbu.