šodien manas kājas ir diezgan patvaļīgas. tās mani iznesa laukā no autobusa pieturā ''krišjāņa barona iela", ienesa tuvākajā humpaļu bodītē un lika piemērīt milzīgu vilnas izstrādājumu. tagad man ir mīksts, pūkains, ļoti svītrains un krāsains, un milzīgs džemperis, kurš koķeti noslīd no viena pleca.
bet ar to manām kājelēm nebija gana. tās nebija ar mieru gaidīt autobusu 20 minūtes un aizstiepa mani līdz grāmatu veikalam; un acīm arī tika savs prieks(nākamnedēļ nopirkšu pārīti grāmatu!). un tālāk jau manas kājas gāja, kur acis rāda, līdz tās ieāvās Mērijas Popinsas stila šņorzābīšos(savos sapņu zābakos). tagad man rudenī, dodoties uz lekcijām, pirms iziešanas no mājas pacietīgi būs jāšņorējas krustu šķērsu 5-15 minūtes atkarībā no miegainības pakāpes un atlikušā laika līdz autobusam.
it's so cute. ha. un man nepārtraukti gribas klausīties filmas Juno soundtreku (filmu neesmu redzējusi, bet mūzika tik mīlīga). bērnišķīgi mīļi.

there are those "fuckin' pain in the arse things", and mostly all of the people are familiar with them.
problems. why do we have them?

skatos kaut kādas it kā ne pārāk sen (kas tad ir 3-4 gadi) uzņemtas bildes e-pastā un atradu arī pārīti video veltītus saviem draugiem. nobira asariņa. I love You all.

Archers in your arches,
Raise your fingers for one last salute..
And bleed this skyline dry
Your history is mine.

Tūjā lija kādas divas stundas. ieraugot skatu aiz loga, es tikai varēju izstostīt milzīgu 'ā ā ā ārprāts', kuru atkārtoju ik pēc minūtes. tik liels šoks mani bija pārņēmis ieraugot, ka dārzs izskatās pēc salas, grāvis pārplūdis, arī pagrabu un saimniecības ēku ieskāva ūdens. un labi, ka nepārplūda pirmā stāva tualete (smejas).
kādu laiku nav tāds lietutiņš bijis.
bet skaisti, skaisti. mirdz apkārt.

man ir uznācis šīzis. draugiem.lv albumā publicēju šīzi.šīzō diena.

grāmatu vakara sākumā domāju, ka neviens neatnāks. galu galā atnāca 4 puiši. ak jel. un bija jautri.

damn. palieku vecāka. jau 21. bet es neuztraucos. es jau tik un tā jūtos reizēm vēl kā bērna prātā.

izlobos ārā no ādas. let's talk bullshit.

noskatījos veronica decides to die. raudamgabals. bet jauks. manuprāt, maz dialogu. taču viss uzsvars vairāk likts uz cilvēku darbību kā tādu.

un sasmaidījos šodien par bob marley -three little birds. tik pozitīva dziesma. chill.

tev nebūs dzert savu mīļoto asinis un sabradāt viņu jūtas un sirdis ar raupjiem un smagiem kerzu zābakiem tev nebūs brist ciešanu un moku pilnus ceļus un klīst aizaugušas vēnas un smadzeņu rievas tev būs ieritināties sirds labajā priekškambarī un vērot kā "diafragmai saraujoties izvelvējumi slīd uz leju, palielinot krūšu dobumu vertikālā virzienā - notiek ieelpa" tev būs ar garu tievu adatas skatienu veikt lobotomiju mīļoto smadzenēs pāri visam vienmēr būs COR* COR COR

 

*COR - no latīņu valodas "sirds"

 

mēs ik dienas aplīpam. ar informācijas druskām, vārdiem.  aizgūstam no citiem visu, kas tīkams mutei un ausīm. ietekmējamies.
un ja es saskaitītu visus vārdus un teicienus, kurus esmu aizguvusi pēdējo dažu mēnešu laikā. I am damn rich.

Engure. karstums. un liels prieks.

esmu nobriedusi sarīkot grāmatlasīšanas vakaru. who wants to join?

gribu uz Rīgu. patiesi. ilgojos asfalta. pārlieku spožās saules. un neciešamās svelmes. steidzīgo cilvēku.

es esmu muļķe.
un varbūt nav perfektu cilvēku. un es pārāk daudz sapņoju, radu sevī ilūzijas.pucēju un spodrinu tās. un apzinos to visu, bet negribu atteikties. tas ir grūti.

rēgi, laidiet mani vaļā.

huh.kā ieraudzīju tamboradatas. sākās tāda slimība. nespēju rimties tamborēt. :D

putns no rīta.

pie durvīm. uz paklāja.

un ūdens. no apgāztas krūzītes.

uz grīdas.

peļķe.

kurā tu saslapini kājas.

 

vakar man izlika Taro kārtis. šaubos.

skatu, klausos savas mūzikas mapītes. tās nav aktīvi klausītas 2 gadus (tik ilgu laiku, kamēr es pa rīdziņu dzīvojos).
ak jel. tik daudz visādas mūzikas. kuru es klausījos pirms 2 gadiem. un pa 2 gadiem jau man tā gaume izmainījusies...no Avril Lavigne un Nelly Furtado līdz RādioGalvām un My Brightest Diamond un visādiem brīnumiem.