šodien biju uz darba interviju valodu centrā. saruna norisinājās gludi līdz pat pašām beigām, lai gan beigās pēc pēdējā jautājuma es iekšēji vārījos. nu, nav man piebāzts skapis pilns ar formālām žaketēm, svārkiem, blūzēm un biksēm. saprotu, ka bez tā visa laikam darbu nedabūšu, lai gan vienmēr esmu centusies uz intervijām iet vispieklājīgākajā un kaut cik formālākajā apģērbā, kāds manā skapī atrodams.
tikai... Speaking about your appearance... your hair... Would you be ready to change your hair-style if you will get this job?(jā, mani mati ir joprojām krāsoti sarkani un tizli spurojas un pūkojas, un to noteikti vajag izcelt intervētājai, kurai mati ir balināti, bet ataugušas tumšas saknes.)
viens liels WTF?!

protams, pēc tās snobiskās piezīmes pat nezinu, vai gribētu strādāt iestādē, kuras priekšniecībai nepatīk mani mati. visiem jau neizpatikt. bet piekasīties matu dēļ?! vai tiešām izglītības kvalitāte un apmācāmā spēja apgūt mācību materiālu varētu būt atkarīga no maniem pūkainajiem matiem un apģērba...

es saprotu, ka vajag pieklājīgi, bet reizēm patiešām tiek pamatīgi šauts pār strīpu ar tādām prasībām.

rīt jāgaida zvans. varbūt pat būšu daudz laimīgāka, ja man nepiezvanīs. gadījumā, ja tieku pie šī darba, tad jāsāk strādāt jau no nākamās nedēļas, kas nozīmē, ka man nedēļas nogalē jādodas ūberformāla apģērba meklējumos vai pamatīgi jāšķiro sava garderobe.