šodien manas kājas ir diezgan patvaļīgas. tās mani iznesa laukā no autobusa pieturā ''krišjāņa barona iela", ienesa tuvākajā humpaļu bodītē un lika piemērīt milzīgu vilnas izstrādājumu. tagad man ir mīksts, pūkains, ļoti svītrains un krāsains, un milzīgs džemperis, kurš koķeti noslīd no viena pleca.
bet ar to manām kājelēm nebija gana. tās nebija ar mieru gaidīt autobusu 20 minūtes un aizstiepa mani līdz grāmatu veikalam; un acīm arī tika savs prieks(nākamnedēļ nopirkšu pārīti grāmatu!). un tālāk jau manas kājas gāja, kur acis rāda, līdz tās ieāvās Mērijas Popinsas stila šņorzābīšos(savos sapņu zābakos). tagad man rudenī, dodoties uz lekcijām, pirms iziešanas no mājas pacietīgi būs jāšņorējas krustu šķērsu 5-15 minūtes atkarībā no miegainības pakāpes un atlikušā laika līdz autobusam.
it's so cute. ha. un man nepārtraukti gribas klausīties filmas Juno soundtreku (filmu neesmu redzējusi, bet mūzika tik mīlīga). bērnišķīgi mīļi.