Pilota memuāri.

almighty_j

28.1.14 17:13

Bikses par platu, siena par aukstu, ēdiena par maz, viens otru satiek pārāk reti, viens par tievu, otrs arī nemāk spēlēt vijoli. Aizkari par īsu, saule pārāk zaļā krāsā. Kā var nemitīgi dzīvot emocijās. Nesaprotu. Nav taču nekā patīkamāka par līganu, vienmērīgu dzinēja startu, par kontrolētām sānslīdēm. Nekādu lieku emociju, stresa, pārpratumu nekā. Viss darbojas kā labi ieeļļots mehānisms.

• Mūzika: Hinder - Red Tail Lights

• 7 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• almighty_j

  28.1.14 17:58

  

  Drausmīgi, dramatiski par zemu novērtēts. Absolūti nenovērtēts! Emocijas nav slikta štelle, bet reti kurš cilvēks pazīst tā nogriežņa otru, pretējo galu - kurā tevi pārņem pārpasaulīgs miers un viss kļūst fundamentāli harmonisks. Kur viss ir pilnīgi, pilnīgi ok.
  
  Un es labāk esmu tajā galā, nekā drāmojos līdz.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • bananacake

    28.1.14 18:30

    jes jes, miers un sakārtotībā iekšā. Gadās jau nepārvarami ārēji apstākļi, kad neveicas vai otrādi, un tad ir mazā eksplozija smadzenēs. Bet labāk nevajag.
    
    Bet galvenais, kā jebkurai svārstībai ir pozitīvā un negatīvā amplitūda, kompensējoša viena otru, tāpat arī emocijām, ja jūti, jūti visu un ir stress jebkura gadījumā. Bet līdzena plūsma vnk ir un paliek laba.
    p.s. nice dziesma

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais