Pilota memuāri.

Nozagtais saksofons.

almighty_j

6.3.13 22:35

Joprojām nav vārdu, joprojām neesmu atpakaļ, joprojām smadzenēs īsais. Sacīt, ka latviešu kino ir līmenī būtu pieticīgi. Tad, kad atkal neproti saskaitīt naudu pie kases, salikt 3 sakarīgus teikumus kopā un saprast, cik rāda pulkstenis, jo nemitīgi peldi laikā turp un atpakaļ - tad var sacīt, ka kaut kas ir aizķēris. Pamatīgi aizķēris, bļe.

Mammu, es tevi mīlu ir ļoti, ļoti, ĻOTI laba.

• 8 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• lidot

  7.3.13 11:14

  

  noskatījos pirmdien, arī ļoti uzrunāja.
  kad man kādreiz būs bērni, skatīšos to filmu atkal un atkal. labs atgādinājums par mazā cilvēka perspektīvu.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • almighty_j

    7.3.13 13:10

    

    un tas stāsts ir balta patiesība par to, kā notiek. izņemot varbūt vienīgi čali lombardā - čali lombardā reti kad ir latvieši. :)
    
    
    zis iz sou trū.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • almighty_j

    7.3.13 13:29

    

    varbūt parāva tāpēc, ka pats tik daudzām epizodēm esmu gājis cauri, nezinu.
    perfekti. vienkārši perfekti.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais