Pilota memuāri.

Bija tālais divi tūkstoši pirmais gads. Gads, kurā nelāgā kārtā šķīros no sava pirmā veļļa un tajā pašā pavasarī tiku pie šobrīd tik bieži lietotā "Kelly's" 2riteņotā darbazirga (Reāli ir 2 - Kelly's un Fever). Tas bija laiks, kad biļete sabiedriskajā transportā maksāja, ja nemaldos, 18 santīmus. Neatceros, kā toreiz klājās trolejbusiem un autobusiem, taču tramvaji, kuri kursēja Rīgas ielās, izskatījās uz mata tādi paši kā tie, kas brauc šobrīd. ...Uj, sorry - tie IR tie paši, kas kursē šobrīd - 2007tajā. Tie, kuriem zem logu blīvgumijām metāls ir izrūsējis, ritošā daļa skaļa un ar decibelu daudzumu konkurē ar vagonā esošo balsīm, krēsliem, kuri nav nedz īsti ērti, nedz pat polsterēti un vagoniem, kas nevienmērīgi apsildīti liek salt pat mērenā rudenī, ja gadās apsēsties 'neriktīgajā' sēdeklī. Starpība ir tikai biļetes cenā, kas nu jau sasniegusi 30 santīmus par braucienu un ziņām, ka to taisās paaugstināt vēl līdz 40-45 santīmiem. Nudien dīvaini. Tās ir gandrīz vienīgās izmaiņas, ko redzu. Tramvajs nelido no Ķengaraga līdz Juglai, kā kādreiz gudri vīri sprieda, 15-20 minūtēs. Nē, taisni otrādi - agresīvo braucēju dēļ tas tup sastrēgumos tāpat kā viss cits pilsētas transports. Toties vadība, kā šķiet, paliek resnāka un resnāka. Īsāk sakot - RĪGAS SATIKSME ZOG, SPEKULĒ UN NEKO NEDARA!! 100 punkti.
Anyway. Tātad, bija 2001. gads un es, mainījis darbus, nolēmu, ka turpmāk izmantošu velli kā savu ikdienas transportu. Tolaik man nebija ne jausmas par to, kā stiepjas ķēdes, dilst bremžu uzlikas, zobrati un viss pārējais. Taču, pēc gada nobrauktiem dažiem tūkstošiem kilometru un pirmā lielā servisa apmeklējuma (tolaik es vēl nebiju pilots un mehāniķis vienā personā) paskatoties čekā, sāku nopietni domāt. Toreiz pilna servisa apkope dārgajā (!!) ZZK veikalā pēc nobrauktas ziemas, kurā mazulis netika sevišķi kopts, izmaksāja ap 30 latiem + darbs. Nomainīti zobrati, ķēde, pārslēdzējs, apvalki, trosītes un vēl šis tas. Cipars šķita absolūti konkurētspējīgs ar mēneškartiņu cenām gada apjomā JAU TOLAIK! Es nerunāju par to, ka vellim, protams, neeksistēja nedz tad vēl krietni mazākā mērā vērotie sastrēgumi (Hi-hi. Ha-ha. Ja tā tos vispār var nosaukt), nedz diennakts ierobežojumi, maršruti, saraksti, strikta CSN ievērošana un tā tālāk. Tas bija brīvs kā putns gaisā. Un tāds ir arī šobrīd! Pie pašreizējās biļetes cenas 30 santīmu apmērā vienalga, vai brauc pieturu vai visu maršrutu, degvielas cenām ap 65s/l un milzīgajiem sastrēgumiem. Patiesībā ir vēl labāk. Mana vasarās un ziemās izkoptā pieredze un remonti, kurus nu jau veicu pats, izdevumus ir tikai samazinājuši un vellis kļuvis par lētu, ja ne pat bezmaksas transportu. Nav teju neviena, kas šajā pilsētā spētu kosties ar to, izņemot, protams, kurjerus ar kuriem vienmēr ir patīkami uzrīkot nelielus dragreisiņus un rolleristus, kas ir nākamais līmenis.

Līdz ar to KRUPJI Rīgas Satiksmē var NECERĒT, ka es maksāšu tādu ciparu par ikdienišķiem braucieniem, turklāt par neko. Ja arī tiks braukts, tad krāpšanās notiks vēl smagākā formā kā iepriekš. Lai veicas!