Pilota memuāri.

Zini, tā gaidot to "īsto dzīvi", var viņu arī nemanot palaist garām. Nepamanīt. Neiekāpt tajā biedējošajā autobusā, kas nez kāpec tik neatlaidīgi turpina apstāties pie Tavas mājas [pēc analoģijas ar to Twilight Zone sēriju, kur meitenei tieši tā arī izgāja]. Es tikai gribu pateikt, ka.. ir bail. Drausmīgi. Man tiešām liekas, ka cerības, ko mēs liekam uz Nākotni, ir nepareizas jau tajā vienā apstāklī vien, ka tās ir vērstas uz Nākotni. Uz ilūzijām par kaut kur tālu no šodienas eksistējošā laiktelpas fragmentā, kas šķietami nekad nenāk mums tuvāk.

Bet teorija vienmēr ir vieglāka par praksi, vai ne?