Dzīve iespaidu pilna.
Kas par...
Krievija sarīkojusi vērienīgāko aviošovu kopš PSRS sabrukuma, tā demonstrējot savas iespējas 'rietumvalstīm'. Gandrīz gribās lasīt - 'rietumu pasaulei'. Protams, neesot izticis arī bez militārās aviotehnikas paraugdemonstrējumiem, kuriem būtu jāiespaido kādreizējie aukstā kara pretinieki. Netieši draudi Polijai un Čehijai sakarā ar ASV plāniem izvietot pretraķešu sistēmas Eiropā. Vēlme atjaunot militāro rūpniecību PSRS apjomā. KAS NOTIEK!?! Mums te draud globāla katastrofa, ja paskatamies uz plūdiem Meksikas un ASV teritorijās, bet mēs... pardon, tie tur, gatavojas spēlēt kaut kādu globālu kariņu (ja drīkst tik pavirši izteikties pret, nebaidos šī vārda, - problēmu) un pārdot aviāciju attīstības valstīm!
Tajā pašā laikā mazajā Latvijā runā par viesstrādniekiem, to ievešanu un, kā par brīnumu, zināt, no kuras valsts iebraukuši visvairāk? Protams! No mūsu kaimiņos esošās brālīgās republikas, kuras prezidents reiz mums piesolīja ēzeļa ausis par kādu nomalē esošu reģionu Abre.. Pit.. phē... nemaz vairs neatceros, kā to sauca. Sīka vienība taču.
Un šajā kontekstā - patriots manī nav diez ko aktīvs, ja godīgi. Pārsvarā viņš guļ vai snauduļo. Bet baidos, ka nāksies mosties. Es negribu un negrasos ar šiem iebraucējiem komunicēties viņu valodā, nedz arī kaut kā citādi pakārtot savu dzīvi, piemēram, veikalā vai picērijā nedzirdot dzimto valodu. Principiāli. Es runāju latviešu valodā. Reizēm vēl angļu. Mēdzu arī lasīt krievu valodā. Bet tas arī viss.
Btw - arī piemājas parciņā esošie bērneļi visi kā viens nezkāpēc runā krievu valodā, turklāt jau ar 'bļ' vārdiem. 3-5 gadu vecumā! Vells ar' ārā - letiņi ir izsūtījušies uz SibĪrijām un vēl sazin kādām sapņu zemēm, un viņu vietu ieņem citi, vai kā?!?! Tā liekas vismaz manā priekšpilsētā. Dod dies, ka nepiepildīsies visas tās ļaunās prognozes un mēs beigu beigās sāksim braukt atpakaļ mājās. ...Lūdzu?
Vēl es varētu pieminēt, ka esmu jau ieskatījies www.vienadiena.lv, un tur kārpoties, sastingu pie bildes sanatorijā 'Latvija' - sieviete acīmredzot masāžas vannā, flīzītes uz sienām un.. Tā ir tā pati telpa pirmajā stāvā, otrajā korpusā, kuru es atpazinu pēc nelaimīgā dekoratīvā raksta šīm flīzēm. Tagad tā stāv tukša un pamesta spocīgā daudzstāvu monstrā, kas peceļas pār Ķemeru mežiem. Iespaidi no toreizējā bradājuma ir joprojām dzīvi. Katrā ziņā mani kaut kas pievelk PSRS laiku bildēs, kuras augstākminētajā portālā skatāmas vairumā - rīts Ikarusā, skats iz kolhoza dzīves un vēl citi. Šo fotogrāfiju pētīšanai es nodošos šonakt. Vai arī kaut kad ļoti drīz.
Par daudz visa kā. Neomulīgi. Varbūt šis ir vienkārši ir tāds dīvains laiks, taču tas šķiet maz ticams. Kaut kas notiek. Kaut kas liels.
Krievija sarīkojusi vērienīgāko aviošovu kopš PSRS sabrukuma, tā demonstrējot savas iespējas 'rietumvalstīm'. Gandrīz gribās lasīt - 'rietumu pasaulei'. Protams, neesot izticis arī bez militārās aviotehnikas paraugdemonstrējumiem, kuriem būtu jāiespaido kādreizējie aukstā kara pretinieki. Netieši draudi Polijai un Čehijai sakarā ar ASV plāniem izvietot pretraķešu sistēmas Eiropā. Vēlme atjaunot militāro rūpniecību PSRS apjomā. KAS NOTIEK!?! Mums te draud globāla katastrofa, ja paskatamies uz plūdiem Meksikas un ASV teritorijās, bet mēs... pardon, tie tur, gatavojas spēlēt kaut kādu globālu kariņu (ja drīkst tik pavirši izteikties pret, nebaidos šī vārda, - problēmu) un pārdot aviāciju attīstības valstīm!
Tajā pašā laikā mazajā Latvijā runā par viesstrādniekiem, to ievešanu un, kā par brīnumu, zināt, no kuras valsts iebraukuši visvairāk? Protams! No mūsu kaimiņos esošās brālīgās republikas, kuras prezidents reiz mums piesolīja ēzeļa ausis par kādu nomalē esošu reģionu Abre.. Pit.. phē... nemaz vairs neatceros, kā to sauca. Sīka vienība taču.
Un šajā kontekstā - patriots manī nav diez ko aktīvs, ja godīgi. Pārsvarā viņš guļ vai snauduļo. Bet baidos, ka nāksies mosties. Es negribu un negrasos ar šiem iebraucējiem komunicēties viņu valodā, nedz arī kaut kā citādi pakārtot savu dzīvi, piemēram, veikalā vai picērijā nedzirdot dzimto valodu. Principiāli. Es runāju latviešu valodā. Reizēm vēl angļu. Mēdzu arī lasīt krievu valodā. Bet tas arī viss.
Btw - arī piemājas parciņā esošie bērneļi visi kā viens nezkāpēc runā krievu valodā, turklāt jau ar 'bļ' vārdiem. 3-5 gadu vecumā! Vells ar' ārā - letiņi ir izsūtījušies uz SibĪrijām un vēl sazin kādām sapņu zemēm, un viņu vietu ieņem citi, vai kā?!?! Tā liekas vismaz manā priekšpilsētā. Dod dies, ka nepiepildīsies visas tās ļaunās prognozes un mēs beigu beigās sāksim braukt atpakaļ mājās. ...Lūdzu?
Vēl es varētu pieminēt, ka esmu jau ieskatījies www.vienadiena.lv, un tur kārpoties, sastingu pie bildes sanatorijā 'Latvija' - sieviete acīmredzot masāžas vannā, flīzītes uz sienām un.. Tā ir tā pati telpa pirmajā stāvā, otrajā korpusā, kuru es atpazinu pēc nelaimīgā dekoratīvā raksta šīm flīzēm. Tagad tā stāv tukša un pamesta spocīgā daudzstāvu monstrā, kas peceļas pār Ķemeru mežiem. Iespaidi no toreizējā bradājuma ir joprojām dzīvi. Katrā ziņā mani kaut kas pievelk PSRS laiku bildēs, kuras augstākminētajā portālā skatāmas vairumā - rīts Ikarusā, skats iz kolhoza dzīves un vēl citi. Šo fotogrāfiju pētīšanai es nodošos šonakt. Vai arī kaut kad ļoti drīz.
Par daudz visa kā. Neomulīgi. Varbūt šis ir vienkārši ir tāds dīvains laiks, taču tas šķiet maz ticams. Kaut kas notiek. Kaut kas liels.