Pilota memuāri.

Iestājusies ziemas guļa. KONKRĒTA ziemas guļa. Apetītes īsti nav, filmas šķiet neinteresantas, garlaicīgas. Datorspēles (StarCraft II) neinteresē. Iekāriena kaut ko būvēt vai uzlodēt nav. Lasīt negribas. Godīgi sakot, nav vēlmes darīt vispār neko. Pat elementāras lietas. Putekļi krājas. Viss nāk ar piespiešanos, saņemšanos, morāles lasīšanu sev.
Nav ne jausmas, kas ir šī gļuka pirmavots. Varētu sākt ar sevi, protams, bet izpausmes ir tās pašas vecās - viss, kas nav obligātie pienākumi, neizsauc nekādu interesi un iekāri. Varbūt saules par maz, varbūt nepietiek gaismas, kontā trūkst naudas, varbūt parādi krājas, varbūt, varbūt, varbūt. No mājas ārā neej, cilvēkus īsti nesatiec, neko prātīgu nesadari. Stundu stāvi un domā, vai pieskrūvēt tos pakaramos krāsns kruķiem vai nē.

C1-55 stāv sagatavots, bet noputējis. Tas būs varoņdarbs, ja pāriešu pāri ar putekļusūcēju.

Kā, pie vella, šitās kaites ārstē ilgtermiņā?