Pilota memuāri.

Koloniālisms varbūt ir greznība, kuru varētu atļauties tikai lielas valstis, taču to nedrīkstētu atļauties neviena, neatkarīgi no lieluma un relatīvā varas daudzuma. Tas pats par nacionālismu - manuprāt, šo fenomenu mēs ("mēs" vārda vispārīgā nozīmē) pa vēsturisko asi turpinām vilkt līdzi jau daudz pārlieku ilgi, tā vietā, lai kopīgi norakstītu to uz lielo sabiedrības modeļu makulatūras kaudzi, kurā laimīgā kārtā jau ir tikušas izsviestas tādas sistēmas, kā vergturība, vismaz liela daļa teokrātijas utt.

Kas attiecas uz apgalvojumu, ka kosmopolītismu atzīst tikai vai nu tā, vai cita šauri definēta grupa - es vēlētos dzirdēt Tavu pamatojumu. Protams, ka personisks labums no piederības vispasaules sabiedrībai kāda ar karogu pārklāta ģeopolitiska kakta iedzīvotāju saimes vietā ir, un ir nenoliedzams - brīva informācijas apmaiņa un pārvietošanās, sadarbība bez nacionālistiskā "'mēs' versus 'viņi'" šablona ietekmes utt., taču galvenos plusus es kosmopolītisma shēmā tomēr saskatu progresa veicināšanas sakarā. Ir problēmas, kuras atrisināt var cerēt tikai visa cilvēce kopumā, un ir mērķi, kas var tikt sasniegti tikai šādi.

Un par "dzīvot savā zemē netraucēti" - kāds naivums. Paliekot nopakaļ vilcienam, tipiskie scenāriji ir vai nu dažāda ātruma pašiznīcība, vai regresija, pēdējam gadījumam atkārtojot amišu vai Tevis paša pieminēto vecticībnieku ainu.