Pilota memuāri.

Kopš universitātes laikiem es ienīstu universitāti. Tomēr papīrus šad tad lasu. Pārsteidzošā kārtā starp tiem gadās arī pa kādam labam, un gadās, protams, tie tieši tad, kad tos arī vajag.
Ķecerīgā doma tā vietā, lai pamestu prātu, tajā ieperinājusies uz palikšanu. Kamēr nepārbaudīs praksē, prom neies. Un es tiešām neredzu iemeslu, kāpēc lai ideja (līdzīga šai) nestrādātu. Praksē gan to realizēt būs sarežģītāk, kā sākumā likās - jābūvē bipolāro tranzistoru jaudas pastiprināšanas pakāpes

Tā nu es tagad sēžu un lasu teoriju par traņu ieregulēšanu darbam A, B un AB klases režīmos. Bet, tā kā ir jau vēls un rīt uz Dzelzceļnieku, tad laikam jāiet gulēt.