Pilota memuāri.

Man ir kolēģis - 20-gadīgs puisis, strādā un pa vakariem pamācās. Es iedomājos par viņu un par to, ko nozīmē atbildība (šoreiz pret darbu) un naudas vērtība. Un 'drošības tīklisms'. Lūk, šis mans kolēģis joprojām uzskata, ka var agrāk iet projām no darba un ka darba vietai un laikam ir gandrīz pienākums pieskaņoties viņam izdevīgam grafikam.Nē, es priecājos, ka jaunietis mācās utt., bet es domāju par to, kur paliek (vai kad parādās) tā izslavētā atildības izjūta, kas šķietami ir kā pierādījums pieauguša cilvēka dzīvei. Vai un kad ir jābūt tam pārejas brīdim, kad nevar vairs paļauties uz to, ka mamma uzrakstīs atbrīvojumu vai nopirks tās sen kārotās kedas.