Baltic Beach Party 2006
...VĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ!!!!! :)) ^-^
Es pat nezinu, ar ko lai sāk!! Laikam visu pēc kārtas:
Izbraukšana, kā parasti, kavējās. Kamēr mēs ar Sīci bijām savu uzdevumu augstumos un plkst. 19 (paredzētajā izbraukšanas laikā) bijām ierindā un kaujas gatavībā, Robs nesteidzīgi kasījās, nīgrojoties par to, ka redz 'neesot 5 līdzbraucēja' un mums tas maksāšot dārgāk. Cik nu dārgāk - transports bija viņa 7. sērijas BMW limuzīns, ar 3.5L rīkli. Ar gāzi darbināms, protams. Taču, kā vēlāk izrādīsies, joks ar ne līdz galam kārtībā savestu auto smagi atspēlēsies.
Es, naivais, cerēju, ka paspēsim uz Dzelzs Vilku 20.50! Skuju!!!! Liepājas šoseja ir riktīgs atsaldēto skrejceļš. Varu vien pateikt, ka spidometra šautriņa zemāk par 120km/h nenokritās, vairāk par 170km/h arī, šķiet, ne. Bet varbūt es vienkārši biju aizžmiedzis acis un drudžaini iekrampējies drošības jostā. :D Taču pat pie šādiem ātrumiem, kad vesela kolonna nesās uz pilsētu, kurā piedzimst vējš, mēs tik un tā to sasniedzām 23.25, kad pēc 5 minūtēm PV koncim jau vajadzēja iet vaļā. Protams, noliekot mašīnu (pie kam - uz vienīgās [!!] ielas, kuras nosaukums nebija atrodams manā gādīgi izdrukātajā kartē) un dodoties uz ieejām, mēs tikām mīcīti un žļembāti pūlī, kamēr ar pusstundas nokavēšanos tomēr laimīgi dziedājām līdzi Kauperam. Pēc tam UFO ar 'heijā-hopā (šajā brīdī jāpalecās), Bīčpārtī!' un R.A.P. Taču pie Zušiem (Double Faced Eels) man kaut kas atnāca vaļā! Tas ir zīmīgs moments ar vairāk kā 8 gadu vēsturi, kad es nespēju justies brīvi. Bet ne par to stāsts - izlēkājos ritīgi, tā, ka mugra sāpēja un izdziedājos uz vella paraušanu!! Pilnīgi netipiski man. Ā, vēl es DIEVINU Zušu interpretācijas! Kur nu vēl labāk..
Beigu beigās pieņemts lēmums doties gulēt. Bet vispirms bija jāatrisina 2 problēmas, lai gan tobrīd mēs zinājām tikai par vienas pastāvēšanu, proti: nebija skaidra kārtība ar aprocēm. Man jau ta nekas, bet tie, kas gribēja 'samest pa lampu' un tikt atpakaļ pasākumā, tiem citas izvēles nebija. Bet īstā problēma bija atrast Bembi. Kā jau es iepriekš teicu, mēs bijām to atstājuši ielā, kuras nosaukuma kartē nebija. Ilgi maldījāmies, kamēr gaismai svīstot tomēr atradām to bleķa gabalu. Bratānu arī laimīgi dabūju rokā pie telšu pilsētiņas. Sākotnēji neizdevās šo sazvanīt, jo Tele2 tīkls, kā jau tas tādās reizēs notiek, likumsakarīgi bija atviebies.
Telti uzslējām skaistā vietā - pie krūmiem. What a pity! Citi gan šo krūmu estētiku nesaskatīja pārlieku lielo promiļu dēļ, un tāpēc tos izmantoja kā krūmus... Domāju, tālāki komentāri ir lieki. Bet nu nebija jau tik traki!! Viss normas robežās.
Otrā diena iesākās pusdienlaikā, Peldu ielā, kad konstatējām, ka Bembis nav iedarbināms - 'pārlejas'. Tehniskās detaļās neiedziļināšos, tikai pateikšu, ka ja domājat, ka uz vienas no galvenajām (Peldu ielas) ielām izdosies viegli sarunāt kādu, kas iedos 'piepīpēt', rūgti maldāties!! Bet mērķis tika sasniegts. Izvazājāmies pa Karostu, Ziemeļu molu, paēdām Rimi un bijām atpakaļ uz konci vakarpusē. Nu, tur Laumas veļas skates (ehh... siekalas tek pilnīgi!), Tumsa, Melo-M (šie nu gan griež, ka stīgas plīst!), Natural Ex (Better than sex?!?! Stipri šaubos.. Pārlieku tucinieks),izpletņlēcēji, Ruslana, uguņošana. Ek, nu tas jau viss bildēs redzams. Zinu tik to, ka Edžiņam pa to starpu grebeni neuztaisīja, jo 'pārāk gari mati esot, nesanākšot' & Freimanim nepatika viņa pēcpuses filmēšana, ko jis arī publiski paziņoja, tāpat kā to, ka gribot piedzerties!! :D Šajā naktī atplīsām Bembī. Kamēr Robs ar Velgu acīmredzot baudīja divvientulību. A man pie kājas - Bembī ir ērti bezgala, paikas un saldumu pietiek. No rīta Edžiņš piesacījās sagriezt manu meloni, cerot uz kādu gabaliņu. Vienu momentu griešana notika arī ar manu iepriekšējā vakarā noķerot Natural Ex singlu CD. Laba mūzika acīmredzot, vai ne? :P Tālākais zīmīgais moments ir Sīča mārketinga prasmes - bratāns notirgoja spoguli (iedomājieties? kurš ņem līdzi uz telšu pilsētiņu 1x0.5m izmēra spoguli?!??!) par aliņu, savu vilciena biļeti par 3ls, spilvenu par puspaku sulas un sazin ko vēl ne. Vēl mēs paspējām izvazāties pa Liepājas vecpilsētu, neskaitāmas reizes 'piepīpēties', apmeklēt 1. Rokkafejnīcu un slavas aleju ar plaukstu nospiedumiem un izbraukāties 'pa zaķi' ar 'čibrikiem' <-- Roba apzīmējums Liepājas 'saspiestajiem' tramvajiem. Tad arī spēki bija galā un sekoja mājupceļš. Vienīgi pie Lielupes tilta (ja nemaldos) mūs gaidīja nepatīkams pārsteigums - nežēlīgi garš 'korķis', kas radies tādēļ, ka starp upes tilta margām un balstiem otrādi iesprūdis bija avarējis WV Passat. Te Tev nu bija 'Vīīīī-dab'. 4 bojāgājušie laikam... :(
Bet es arī daudz ko sapratu. Bija neizsakāmi interesanti, tomēr man ir nākusi apskaidrība, ka:
1)Vairāk savējos, vairāk kopības un iederības sajūtas
2)Pārējiem nevajadzētu lietot nemaz, vai par 95% mazāk alko. Nekādu cigarešu.
3)Īstenībā ir tā, ka man nemaz tik ļoti šādi pasākumi nav nepieciešami. Pilnīgi pietiktu ar kādiem 2-3x gadā..
Es pat nezinu, ar ko lai sāk!! Laikam visu pēc kārtas:
Izbraukšana, kā parasti, kavējās. Kamēr mēs ar Sīci bijām savu uzdevumu augstumos un plkst. 19 (paredzētajā izbraukšanas laikā) bijām ierindā un kaujas gatavībā, Robs nesteidzīgi kasījās, nīgrojoties par to, ka redz 'neesot 5 līdzbraucēja' un mums tas maksāšot dārgāk. Cik nu dārgāk - transports bija viņa 7. sērijas BMW limuzīns, ar 3.5L rīkli. Ar gāzi darbināms, protams. Taču, kā vēlāk izrādīsies, joks ar ne līdz galam kārtībā savestu auto smagi atspēlēsies.
Es, naivais, cerēju, ka paspēsim uz Dzelzs Vilku 20.50! Skuju!!!! Liepājas šoseja ir riktīgs atsaldēto skrejceļš. Varu vien pateikt, ka spidometra šautriņa zemāk par 120km/h nenokritās, vairāk par 170km/h arī, šķiet, ne. Bet varbūt es vienkārši biju aizžmiedzis acis un drudžaini iekrampējies drošības jostā. :D Taču pat pie šādiem ātrumiem, kad vesela kolonna nesās uz pilsētu, kurā piedzimst vējš, mēs tik un tā to sasniedzām 23.25, kad pēc 5 minūtēm PV koncim jau vajadzēja iet vaļā. Protams, noliekot mašīnu (pie kam - uz vienīgās [!!] ielas, kuras nosaukums nebija atrodams manā gādīgi izdrukātajā kartē) un dodoties uz ieejām, mēs tikām mīcīti un žļembāti pūlī, kamēr ar pusstundas nokavēšanos tomēr laimīgi dziedājām līdzi Kauperam. Pēc tam UFO ar 'heijā-hopā (šajā brīdī jāpalecās), Bīčpārtī!' un R.A.P. Taču pie Zušiem (Double Faced Eels) man kaut kas atnāca vaļā! Tas ir zīmīgs moments ar vairāk kā 8 gadu vēsturi, kad es nespēju justies brīvi. Bet ne par to stāsts - izlēkājos ritīgi, tā, ka mugra sāpēja un izdziedājos uz vella paraušanu!! Pilnīgi netipiski man. Ā, vēl es DIEVINU Zušu interpretācijas! Kur nu vēl labāk..
Beigu beigās pieņemts lēmums doties gulēt. Bet vispirms bija jāatrisina 2 problēmas, lai gan tobrīd mēs zinājām tikai par vienas pastāvēšanu, proti: nebija skaidra kārtība ar aprocēm. Man jau ta nekas, bet tie, kas gribēja 'samest pa lampu' un tikt atpakaļ pasākumā, tiem citas izvēles nebija. Bet īstā problēma bija atrast Bembi. Kā jau es iepriekš teicu, mēs bijām to atstājuši ielā, kuras nosaukuma kartē nebija. Ilgi maldījāmies, kamēr gaismai svīstot tomēr atradām to bleķa gabalu. Bratānu arī laimīgi dabūju rokā pie telšu pilsētiņas. Sākotnēji neizdevās šo sazvanīt, jo Tele2 tīkls, kā jau tas tādās reizēs notiek, likumsakarīgi bija atviebies.
Telti uzslējām skaistā vietā - pie krūmiem. What a pity! Citi gan šo krūmu estētiku nesaskatīja pārlieku lielo promiļu dēļ, un tāpēc tos izmantoja kā krūmus... Domāju, tālāki komentāri ir lieki. Bet nu nebija jau tik traki!! Viss normas robežās.
Otrā diena iesākās pusdienlaikā, Peldu ielā, kad konstatējām, ka Bembis nav iedarbināms - 'pārlejas'. Tehniskās detaļās neiedziļināšos, tikai pateikšu, ka ja domājat, ka uz vienas no galvenajām (Peldu ielas) ielām izdosies viegli sarunāt kādu, kas iedos 'piepīpēt', rūgti maldāties!! Bet mērķis tika sasniegts. Izvazājāmies pa Karostu, Ziemeļu molu, paēdām Rimi un bijām atpakaļ uz konci vakarpusē. Nu, tur Laumas veļas skates (ehh... siekalas tek pilnīgi!), Tumsa, Melo-M (šie nu gan griež, ka stīgas plīst!), Natural Ex (Better than sex?!?! Stipri šaubos.. Pārlieku tucinieks),izpletņlēcēji, Ruslana, uguņošana. Ek, nu tas jau viss bildēs redzams. Zinu tik to, ka Edžiņam pa to starpu grebeni neuztaisīja, jo 'pārāk gari mati esot, nesanākšot' & Freimanim nepatika viņa pēcpuses filmēšana, ko jis arī publiski paziņoja, tāpat kā to, ka gribot piedzerties!! :D Šajā naktī atplīsām Bembī. Kamēr Robs ar Velgu acīmredzot baudīja divvientulību. A man pie kājas - Bembī ir ērti bezgala, paikas un saldumu pietiek. No rīta Edžiņš piesacījās sagriezt manu meloni, cerot uz kādu gabaliņu. Vienu momentu griešana notika arī ar manu iepriekšējā vakarā noķerot Natural Ex singlu CD. Laba mūzika acīmredzot, vai ne? :P Tālākais zīmīgais moments ir Sīča mārketinga prasmes - bratāns notirgoja spoguli (iedomājieties? kurš ņem līdzi uz telšu pilsētiņu 1x0.5m izmēra spoguli?!??!) par aliņu, savu vilciena biļeti par 3ls, spilvenu par puspaku sulas un sazin ko vēl ne. Vēl mēs paspējām izvazāties pa Liepājas vecpilsētu, neskaitāmas reizes 'piepīpēties', apmeklēt 1. Rokkafejnīcu un slavas aleju ar plaukstu nospiedumiem un izbraukāties 'pa zaķi' ar 'čibrikiem' <-- Roba apzīmējums Liepājas 'saspiestajiem' tramvajiem. Tad arī spēki bija galā un sekoja mājupceļš. Vienīgi pie Lielupes tilta (ja nemaldos) mūs gaidīja nepatīkams pārsteigums - nežēlīgi garš 'korķis', kas radies tādēļ, ka starp upes tilta margām un balstiem otrādi iesprūdis bija avarējis WV Passat. Te Tev nu bija 'Vīīīī-dab'. 4 bojāgājušie laikam... :(
Bet es arī daudz ko sapratu. Bija neizsakāmi interesanti, tomēr man ir nākusi apskaidrība, ka:
1)Vairāk savējos, vairāk kopības un iederības sajūtas
2)Pārējiem nevajadzētu lietot nemaz, vai par 95% mazāk alko. Nekādu cigarešu.
3)Īstenībā ir tā, ka man nemaz tik ļoti šādi pasākumi nav nepieciešami. Pilnīgi pietiktu ar kādiem 2-3x gadā..
Tas tika attiecināts uz pārējiem - būtu patīkamāk, ja arī citi nelietotu.