![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Gadījās dzirdēt interviju radio ar Drustu tautskolas dibinātāju. Fiziķi, kurš izlēma kļūt par skolotāju.
[...] "..pieņemsim, valstī tagad pieprasīti ķīmiķi, elektronikas inženieri. Cilvēks domā - o, tas man tā kā padodas, iešu, apgūšu, strādāšu. Bet mēs neuzdodam sev jautājumu - vai tas ir TAS, ko es PATIESĪBĀ esmu nācis šai pasaulē darīt. Vai tas sniedz to piepildījumu. Šajā krīzē mēs nemeklējam tās patiesos cēloņus, bet tikai paviršus risinājumus. Šķietamo. Kā palielināt konkurētspēju, radīt inovācijas. Un aizmirstam par to, kā vienlaikus tiek nonivelēta individualitāte, personība. Kā Cilvēkam vairs nepietiek laika nedz sev, nedz citiem".
Tā doma bija krietni, krietni plašāka. Tvēru tikai kontekstu, ko pēc tam precīzi atreferēt ir neiespējami - visdrīzāk tāpēc, ka iedziedās tas zvaninš, sort-of iekšējā intuitīvi-idejiskā rezonanse. Doma bez vārdiem. Kaut kas par Dievu, Dabu, Cilvēku. Veselumu. Saimi.
[...] "..pieņemsim, valstī tagad pieprasīti ķīmiķi, elektronikas inženieri. Cilvēks domā - o, tas man tā kā padodas, iešu, apgūšu, strādāšu. Bet mēs neuzdodam sev jautājumu - vai tas ir TAS, ko es PATIESĪBĀ esmu nācis šai pasaulē darīt. Vai tas sniedz to piepildījumu. Šajā krīzē mēs nemeklējam tās patiesos cēloņus, bet tikai paviršus risinājumus. Šķietamo. Kā palielināt konkurētspēju, radīt inovācijas. Un aizmirstam par to, kā vienlaikus tiek nonivelēta individualitāte, personība. Kā Cilvēkam vairs nepietiek laika nedz sev, nedz citiem".
Tā doma bija krietni, krietni plašāka. Tvēru tikai kontekstu, ko pēc tam precīzi atreferēt ir neiespējami - visdrīzāk tāpēc, ka iedziedās tas zvaninš, sort-of iekšējā intuitīvi-idejiskā rezonanse. Doma bez vārdiem. Kaut kas par Dievu, Dabu, Cilvēku. Veselumu. Saimi.