Pilota memuāri.

Nu, ja. Varbūt es šodien braucu pārāk psihopātiski, vai varbūt pārāk pavirši, bet kādreiz jau tam bija jānotiek. Var pašauties garām desmitiem tūkstošiem spoguļu, bet reiz tomēr kādu aizķersi. Tikpat labi tas taksis tur varēja arī nebūt - vēl nebūt piestājis vai jau pametis liktenīgo piebraucamo celiņu. Taksists varēja būt izkāpis un aizgājis pēc virtuļiem uz tuvējo kafejnīcu. Es būtu varējis izvēlēties nākamo tukšo uzbrauktuvi. Tomēr viss notika tā, kā tam bija jānotiek.
Un tomēr absurds - nedz baikam kas kaiš, nedz spogulim, tik vien kā neregulējoties uz augšu un leju, kas tā varēja būt arī pirms šīs 'avārijas'. Taču birokrātija šajā Sistēmā ir nepārspējama un SP (saskaņotais paziņojums) šādos gadījumos nelīdz. Rezultātā jābrauc ir CP (ceļu policijas) ekipāžai sastādīt protokolu un aizpildīt papīrus. Ā, vai es pieminēju faktiski lieki iztērēto degvielu? ...SviesC.

Nu, tad rītā jāšauj uz Gaujas ielu iztiesāt to protokolu (kuru es btw ierāmēšu. mans pirmais, kā nekā. :] ). Nais, bļe. Nais. Tieši šo visu _uiņu dēļ es izvairos pārvietoties ar B kategorijas transportlīdzekļiem. Viss ir labi, kamēr tās grabažas ripo uz priekšu. Bet tiklīdz kaut kas notiek pašai miskastei vai tiek nodarīts kādai citai miskastei, tā ir Sistēmisku problēmu jūra, stress un lieki, nevajadzīgi tēriņi. Ar baiku vai sabiedrisko vismaz šīs problēmas ir lielākā vai mazākā mērā izslēgtas.

Not my style, man.